Es laikam esmu atvērts trakām lietām, lai tikai nepavadītu laiku mājās viens, vai arī es esmu palicis tik vecs, ka man tas liekas traki - vakarā izbraukt no mājām lielpilsētu virzienā. Kādreiz tas bija pašsaprotami.

Galvā atkal skan ritms.
Ass.
Precīzs.
Nežēlīgs.
Visi šķīvji dzied savu ritmu.
Troksnis noglāsta notis un ielīp ritmā.
Atlaiž un sāk no sākuma.
Eksplodē sitiens pa metāla stīgām.
Plastmasa uzņem ritmu un saplūst ar metālu.
Rīvējas un liek ģitārai izraudāt tās turētāja sāpi.
Kā lāsains medus skaņā ielīst basa skaņas.
Slēdži nokaucas, fons un pīkstieni.
Pārplīst ritms.
Pārtrūkst ritma diegs.
Trieciens.
Auss gaida.
Ielīst basa gūzma.
Ģitāra nobļaujas.
Šķiet līdz ritma sākuma visa pilsēta aizturēja elpu.
Tagad var elpot.
Tagad gribas ieelpot lai pietiktu spēka.
Sākas vārdu lietus.
Balss sadala, pārplēš, pārrauj slūžas.
Asaras ir gatavas startam.

Esmu uzsēdināts uz tējas.Patīkami atcerēties kā garšo rauga pankūkas, turklāt ar medu. Kaut biežāk man būtu tik daudz labu brīžu pasaulē, kura reizēm šķiet ir tik sasodīti tukša, līdz kāds, tajā ienes tik daudz prieka un pozitīvu lietu. Cilvēks spēj iznīcināt un spēj celt. Tieši šie cēlāji, kuri mani spēj celt spārnos, ir tie, kas mani glābj no sāpīgākajiem kritieniem pret paša samīdītajiem sapņiem.
Neaizmirst un atcerēties.
Nepazust un nebaidīties.

Kā man patīk noplēšamais kalendārs.
Noplēsu -
Izmetu -
Aizmirsu.
Dzeru piena kokteili. Uzņemu taukus un nedomāju.

Sapņoju pliko krūšu sapņus.
Trakākais bija tas, ka visas plikās krūtis piederēja manām māsām.
Nez kāpēc viņas man tās demonstrēja.
Pamodos slapjš.
Ne krūšu dēļ.
Takā man nav māsu sametās jocīgi.

Novēlu visiem jaunajā desmitā --->


Nebaidīties apdedzināties - M83 - Don`t Save Us From The Flames --> http://www.youtube.com/watch?v=KpUzGHDUc1s
Tina! Tina!

Padoties mūzikas skaistajām plūsmām - 65DaysOfStatic - Retreat! Retreat! --> http://www.youtube.com/watch?v=WneDU-K3Sww
We will not retreat: This band is unstoppable!

Piedzīvot satraucošus, spārnotus mirkļus - Mystery Jets - Young Love --> http://www.youtube.com/watch?v=qz-FoGp3p0s
Is That You On The Bus ???

Neapstāties! - Arcede Fire - Keep The Car Running --> http://www.youtube.com/watch?v=q3RcSt_m2Ew&feature=related
The same place animals go when they die

Uzvarēt stresu - Grizzly Bear - Two Weeks --> http://www.youtube.com/watch?v=tjecYugTbIQ
Would you always
Maybe sometimes
Make it easy
Take your time

Un vienkārši labi pavadīt laiku - Vampire Weekend - Cousins --> http://www.youtube.com/watch?v=1e0u11rgd9Q
It’s a line that is always running.

Aiztaisīšu acis. Aiziešu taisni, pa apli un atpakaļ. Sadomāšos, ka varbūt man veiksies un ja nē palikšu tepat. Tad jau redzēs. Es eju.

Gandrīz mehāniskajā klusumā krīt sniegs. Tējas maisiņš ir piekaltis pie izdzertās tējas krūzes malas un šķiet, kāds maģisks spēks tur mani pie loga. Tas neļauj piecelties. Šovakar man apnikuši visi Džimi, Kurti, Frenki un citi ierastie grabinātāji skaņas sistēmā. Es klausos tikai klusajā putekļu riņķošanā kompjūtera ventilātoros, kaut kur zem galdā. Šonakt es pats izdomāju vārdus, rindoju tos teikumos un teikumus rindkopās. Visi manis radītie mīti par cilvēkiem man apkārt ir ar nereāli izdomatām situācijām. Velku līnijas uz rūtiņu lapām, maļu sevi dzīves gaļasmašīnā. Bet pilsētā tevi neredz. Tu redzi visus, bet tevi neviens.Ir taču tik sasodīti vienkārši savilkt cilpiņas sasienot zābakus - kā mācīja vecāki. Izslīdēt uz ielas starp asfaltu un sniegu. Dienas pārvēršas likumsakarīgās naktīs. Es izvēlos urbānos džungļus, kur savās dzelzsbetona cellēs acu pāri noraugās kredītos paņemtajās plazmas kastītēs. Es slīdu kā lūriķis starp namiem, kuri truli sniedzas pret piesnigušajām debesīm. Es tikai klīstu, bet visi mani Džimi, Kurti un Frenki seko man un dzied manā galvā.
Kad kārtējais aplis mani atvedīs mājās - es kā murrājošs kaķis saritināšos migā starp grāmatām gaidot nākamo rītu, kurš varbūt pārtrauks manu mehānisko klusumu ar īstu balsi, ar īstu elpu. Un ja tu atnāksi, siltuma pietiks mums abiem. Es dalīšos ar savu elpu lai mums no rīta pietiktu spēka riņķot ap auto rindām sastrēgumos pilsētā, kura griezīsies ap mums.

Mainu savu sirdsapziņu pret apņēmību.
Esmu gatavs piemaksāt ar atbildību.
Starpniekus netraucēt.

Sen jo sen gribējās šeit atgriezties - tātad sveiki cibas pilsoņi. Nevēlos pieminēt savu veco šīs vietas identitāti...vēlos no sevis izraut pāris savas dzīvēs lapas, bet lai nu paliek. Lai nu kā centīšos ko sakarīgu saklabināt šeit - sev, citiem, kādam....peace....