Laikam beidzot esmu nobriedis un saņēmies uzrakstīt par mūziku un albumiem, kas mani ietekmējuši, atstājuši savas pēdas un visādi citādi pavadījuši mani līdz pat šodienai manā muzikālajā ceļojumā. Takā darbs to visu apkopot ir diezgan apjomīgs, sadalīšu to vairākās daļās. Paldies Elīnai par pamudinājumu.

Šis ir turpinājums iesāktajam. Gribu tikai atgādināt, ka šie nav mani mīļākie albumi. Par tiem citreiz.

Mogwai - Happy Songs for Happy People


Es pat neatceros kā sāku ceļot pa postrock laukiem. Bet zinu tikai vienu - šis bija pirmais albums no šī žanra. Es savā aprobežotajā pasaulē nemaz nenojautu par kaut kā tik skaista eksistenci. Kids Will Be Skeletons un Stop Coming to My House. Tas tik bija ceļojums pa apziņas koridoriem. Reizēm izdomāti teksti vijās manās smadzenēs kopīgā ritmā ar ģitārām. Šobrīd, sev par nožēlu esmu konstatējis, Mogwai palicis ārpus mana atskaņotāja robežām. Tur tagad maršē citi postrock censoņi, bet tieši viņi bija mani pirmie.

A Perfect Circle - Emotive


Ir tikai viena dziesma, kuras kovers (pēc manām domām) pārspēj Džona Lenona orģinālu dziesmai Imagine. Un Meinards to pasniedza vienkārši perfekti. Es nekad nebiju bijis liels Tool fans, bet pēc virtuāla ieteikuma ņēmu un nopumpeju šo albumu. Viss sākas ar jau minēto dziesmu un tā arī būtu palicis, ja ne šis ieteikums. Tik interesants un piesātināts skanējums, tik dažāds un patiess. Ja es kādreiz saņemšos izveidot videoklipu topu, tajā noteikti tiks iekļauts A Perfect Circle - Counting Bodies Like Sheep to the Rhythm of the War Drums un neapšaubāmi, tas pretendēs uz pirmajām vietām. Viena no dziesmām ar kuru modos un atvēru acis. Beigās šis ieraksts tika tiktāl nospēlēts, ka man par nožēlu jāatdzīst, ka tagad netīk to klausīties.

Damien Rice - O


Valda pasaulē zināma mistika. Daudzos manas dzīves svarīgos mirkļos mani pavada šī albuma populārākā dziesma The Blower's Daughter. Vienmēr tā nejauši ieskanas radio, manā atskaņotājā, reiz pat bija gadījums, ka to spēlēja kāds ielu muzikants brīdī, kad sašļucis gāju garām. Šis viennozīmīgi ir viens no maniem mīļākajiem ierakstiem. Tas mani cēla spārnos, ļāva izraudāties un vienkārši iepriecināja ar savu cilvēcību. Man bija pat veseli diski ar divām, trim šī diska dziesmām, kuras griezās atskaņotājā visu nakti. Lai man piedod Damiens, bet vis pārējais, kas tagad ir iznācis ir kaka. I can't take my eyes...
mmmm....