Es vairs negribu pilnīgi neko. Mani vairs neiterese nekas. Tādā pakaļā es iepriekš biju, kad man bija sešpadsmit. Man vajag palīdzību no malas. Nu ir tiešām slikti.

Un vel es gribu aprecet Kim Gordon jaunībā

Pārvērt mani nobriedušā rudzu laukā, lai man būtu tikai viens mērķis. Lai es caur sevi varētu izvilkt savas netaisnības stiepjoties pretī saulei un mākoņu plašumiem nebeidzamajā zilgmē.
Tu būsi kā kombains, kas mani nopļaus līdz ar zemi. Izkul mani tukšu. Saber savos labi sagatavotajos apcirkņos. Nobruņojies ziemai. Mal miltos, izcep spēcīgu rupjmaizi, lai netrūktu spēka. Bet atstāj trīs saujas pavasarim. Izvētij - un iesved tur kraujas malā. Tu zini kur - trispadsmitajā kilometrā uz Smardes ceļa. Lai tur uzzied rudzupuķes, tik zilas un skaistas, kādas tās tur bija pirms es tevi iepazinu.

Uij ku sen nav dzerts tads mazs un plakans.

Mežs tur vairs nešalc tik aicinoši. No klintīm ūdens ir nogāzis gabalus. Uzartās zemes smaržā es vairs neatrodu sevi. Viss tur liekas tik tāls un neīsti īsts. Tādā kā rutīnā pazudusi pasaule. Un kurš ir tik ļoti pārdalījis mūs? Atvēris milzīgu plaisu? Paliek tikai liela, neglīta rēta. Apdzijusi, bet sāpīga.
Es divas reizes esmu izšāvis gaisā. Pilnīgi pa tukšo. Uz rokām tikai palikusi izšautā pulvera smarža un liels apdegums krūtīs. Kā nauktstauriņš sadegu pie pārāk spilgtas gaismas. Vientulība nenogalina. Vienaldzība gan. Dots devējam ir atdevies.

Man tā kā jaceļas pēc pāris stundām. Varbūt mazliet miega visu augstais?

Once you leave there's no re-entry
You know that once you leave it's more then an ending
They'll put the pages back in your bruised book
They'll put the pages back with rusty hooks
You know that once you leave there's no re-entry

Slayer - Gemini

Viņa teica - "Tā kā muša pret lampu."
Drīzāk kā naktstauriņš uz sveci. Patīk man tā liesmiņa. Piromāns jau kopš bērnības. Degu.

       Līkums aiz līkuma, vel var, vel mazliet un tumsa mani noķēra aiz astes. Tur aiz vel desmitiem līkumu ir ilgas, zem draudīgas, melnas debess. Jāmacās nebaidīties. Jāmacās savaldīties - nebūt tam māla pikucim, kaut esmu gatavs kaut tūlīt atkal izkust siltās rokās. Ieņemt formu. Tavas plaukstas jau ir atstājuša siltus nospiedumus manā dvēselē. Tas ir biedējoši patīkami. Un nekad nav gana. Negribu lai būtu gana.
      Uzvārēju Brāli sēžot zem izmocītām priežu galotnēm. Nepieklājīgi daudz reižu uzpīpēju un nosalušām rokām atgriezos sildīt sastingušos pirkstus pa ceļam skaļi dziedot -
Mēs maldāmies, meklējot ceļu šajā absurdā.
Mirdzums tavās acīs, šo postu uzveicam.
Tu atskaties, vai uguns pazaudēta?
Jā, tukšs ir viņu klusums, bet ne mūsējais!
Anna Kijevā - Maldās

Istaba pilna lillijām. Tik salds un tukš gaiss. Norīt krupi, neskriet notikumiem pa priekšu. Bus labi. BŪS.

Palagu nomainu pret segu, tēju pret kafīju, iešļucenes pret kedām.Vīņš nāk. Fuck it.

Сплин - Пил-курил

Es lēnām pārdegu. Viss sadegot pārvēršās pelnos, un no tā man ir, tik ļoti bail. Tas lietus ar nepielūdzamajiem kalendāra datumiem, kuri sēvī nes tik pat nepielūdzamas beigas. Gribu noglabāt sevī to siltumu, to sauli - tur virs mazpilsētas, virs pļavas un kokiem. Kā es negribu iegāzties tajā straujajā upē. Negribu cīnīties ar straumi, kura nepielūdzami nesīs atpakaļ, ja es kritīšu. Iedrošini mani, kaut ar vārdu, kaut ar pāris vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem. Ar vismaz vienu vārdu - gribu.

Es pieņemu ka, grāmatas autors, jūtas tik pat slikti, cik es labi, ieragot viņa darbu uz grīdas kastē pie nocenotajām grāmatām.
Nopirku bloknotu no pārstrādāta papīra. Ne tāpēc ka būtu baigais hipsters, bet gan tāpēc ka, tas bija krietni lētāks (pavisam, pavisam lēts). Jāsāk rakstīt, jeb kā teica G.Aboliņa izvēlētais tēls "Latviešu stastos" - "Iedo kaut ko papļaut, lai nav jaraud"
Uz tikšanos...

"Kur aiziet Tavi ceļi
Aizved arī manējie
Pa neauglīgiem laukiem
Savus graudus izsējot , "

Nelaiķa Pavadonis - Nelaiķa pavadonis

Такие тонкие стены из цветного картона
В светло-серых дворцах из стекла и бетона
Доверяя всему, что плетут из дневных новостей
Люди ночами делают новых людей

Люди кричат, задыхаясь от счастья
И стонут так сладко и дышат так часто
Что хочется двигаться с каждой секундой быстрей
Делая, делая, делая новых людей


http://www.youtube.com/watch?v=eq2bShkYl20

Tevis atstāti sīkumi apkārt, salocītas drēbes un sīkumi. Mana mazajā istabā ir milzīgs tukšums, kurš pārvērš to aukstā zālē kuras griestos skatoties galva sagriežās no rūgtuma ko sirds pumpē pa ķermeni. Iekšā ir, bet ārā nenāk.

Izlasīju "oranžajos" un trāpīja tieši pa pieri šis;

Noņemiet no mana pleca savas rokas! Lai paliek ar mani mana nelaime un manas mokas. Man jāsaprot pašam,cik dziļi un kas manī trūd.


Imants Ziedonis.