Nu ir kāpas kurās ļoti ļoti reti ir cilvēki. Un tā kuš kuš jau var. Tad var piesieties "kādam" cilvēkam un tik pie viņa sētā. Un vel ir maksas iestādes tam paredzētas. Piemēram mani paziņas tā piepelnās ar teltsvietu/stāvietas piedāvāšanu un blodīnēm var sarunāt atlaides :) Ar kompāniju vienmēr ir problēmas, bet vajag riskēt un atrast kaut nepazīstamus, bet līdzīgus cilvēkus. :)

O, pilnīgi atlaides. :D Bet ir taču tā, ka negribās maksāt, ja ir iespēja to nedarīt. Līdz ar to, laikam labāks tiešām ir variants par klusu ierakšanos kāpās. Vienīgi, kāpas, kurās ļoti reti tie cilvēki, tās arī ir tā patālāk, bet nu jā.
Nepazīstami,bet līdzīgi cilvēki skan jau labi, problēma tikai atrašanā, kuri arī gribētu avantūru mazu. :)

Saņemies un aidā :) Nē nu nopietni :)

Domā? Visi cilvēki ir laukos patlaban vairāk vai mazāk un nezinu, kad atgriezīsies, taču tā kā es jau dzīvoju laukos (ok, I am not), tad man nav diži kur aizbraukt tālāk.

Nu vajag vajag. Kamēr vasara. Kamēr tāda kā šī un kamēr ir jaunība kaulos :D

Jā, vecums jau nāk, protams. :D
Nu labi. Kuras kāpas iesaki un kur man piedāvā tās atlaides, intereses pēc?

Mazliet aiz Jūrmalas. Bet ja tiešām ir interese tad varu pastāstīt sīkāk kas un kā. ir jau arī tālākas vietas. Atkarīgs kura pusē tu dzīvo.

Jūrkalne ir ļoti jauka, piemēram. Vairākkārt esmu tur bijusi. Bet tas ir tāaaalu.
Interese ir, ja ne šai reize man izdosies savākt kādu, kurš grib padzīvoties pie ūdeņiem, tad kādu citu reizi gan tas būs jāīsteno.
Dzīvoju es Daugavas kreisajā krastā, pierīgā.

Nu mans gals ir Lapmežciems/Ragaciems/Bigauņciems. Te ir gan vientuļās kāpas gan arī vietas, kur var sarunāt. Tas ir ~45km. aiz Rīgas.

Tieši šogad biju uz zvejnieksvētkiem Lapmežciemā. Todien baigais aļģu aromāts tur bija, bet pie tā pat pierod laikam jau. Un akmeņi ūdenī, taču cik atceros no pērnā gada, kad ar riteņiem uz Enguri aizbraucām, tad laikam jo vairāk iet uz to galu, jo vairāk arī akmeņi.