fingerprints - 28. Septembris 2010

mana kārtējā bezgalīgā brīvība, mani kārtējo reizi ļoti sāpina.

nu, vai ziniet ko! es jau domāju, ka netikšu pie neviena. atraitnes dēla. beigu beigās esmu tikusi pie četriem. un viens no tiem lotgolītis.
un divas pasaules - katrā pa diviem.

a, no kurienes rodas tie cilvēki sapņos, kuri reālajā dzīvē ne acīs nav rādījušies?
kas viņus 'rada'? okei, zemapziņa un blā, blā.. ā. bet. ?
tas man vnm liek aizdomāties, kad es sapnī(murgā?) redzu ko ļoti zīmīgu, ko tādu, ko no galvas nav iespējams izmest vēl kādu laiciņu. kad man no tādām nepatīkamās sajūtām atmostoties bailes acis vērt ciet, jo tas cilvēks joprojām acu priekšā. ar saviem skatieniem, smiekliem vai da jebko. grr. caur kauliem.
tā nepazīstamā seja.

KAFIJŪŪ!