Nācu mājās un kveksene bija ārā. Kā vienmēr gaidīja, kamēr es paiešu garām un tad uzbrūk. Es izvilku savu baloniņu jau krietni ātrāk, kad pamanīju viņu skraidam. Tāda tizlene. Nu iedomājies - šī tur asti luncina un skraida kaut kādas smirdīgas vārnas dzenādama, bet tad ierauga mani un izdomā, ka mani zābaki varētu būt labāki. Fu! Kāpēc viņai vienmēr jāķerās manos zābakos? Ja nu es būtu uzvilkusi īsos bumbuļzābakus? Tad tur starpā būtu arī mana kāja un bumbuļi. Debīlā krancene! Un kas būs vasarā? Tad tās tiešām būs manas kājas, nevis zābaki.

Lai nu kā, es sevi nevienam neļauju aiztikt. Šamējai lēni aiziet, kad es saku kaut ko tādu kā "prom" vai "mājās" vai citas lietas, uz kurām suņi uzķerās. Pūst acīs negribējās, tāpēc tikai izstiepu baloniņu. Izskatījās, ka šamējā jau reiz iebaidīta vai arī saprot, kas tas ir, jo par 10cm atkāpās. Taču ne uz ilgu laiku. Kad tā kuce vēlreiz grbēja manos zābakos ķerties (un atkārtoju - mani un manus zābakus neviens neplēsīs :@), es attišināju viņu, bet +bonusam vēl izpūtu piparu gāzi! Pieriebās jau, cik ta var! It kā kuce stāvēja 1,5 m attālumā, bet tas balons kāda 1(?)m iet? Lai nu kā, tā brūnā gāze neaizpūtās līdz viņas acīm, bet ko kuce? :D

Ha, šamējā saķēra ar ķepām galvu un iestreipuļoja sniegā, bet tad iebāza tur galvu!!! :DD par tādu atriebi tam daiktam es vēl ilgi priecāšos!

Resolution?
Ar mani neviens nerotaļājas! :DD

(nē, nopietni! ar mani tiešām neviens nerotaļājas :(  )