Es vairs nespēju neko uzrakstīt. Man ir aptrūkušies vārdi un nelielā manī esošā humora izjūta. Pilnīgs vakums galvā. Ir pat tik traki, ka es nezinu, ko lai domā, tāpēc domāju par vakariņām. Un ne jau tāpēc, ka reiz es tās vēlētos izbaudīt, bet gan tāpēc, ka vnk man pēkšķi ienāca prātā.. vakariņu veidi. Kā es nonācu līdz šādam domu gājienam?

Gāju mājās...viena (suprise, suprise...:D) Izņēmu naudu bankomātā. Knapi 'nepietaisīju biksiņas' lai neizņemtu visu :D Ieeju "vairī", lai nopirktu mājturībai materiālus. Karoč nesanāk mans naudas taupīšanas pasāciens. Tjip, vakar penāļa zīmuļu skaitu samazināju no 8 līdz 4, karoč, ja saproti, man viņu baigi daudz. Bet veikalā nenocietos (tas, protams, nenozīmē, ka 'pietaisīju biksiņas' :DD) un nopirku vēl trīs zīmuļus - 2x pūkainu un spīžīgu. Ok. Dodos tālāk. Par laimi naudas makam, nebija tas dārgais spīdums, ko gribēju. Fjū. atvieglojums (manai sirdsapziņai,nevis makam). Eju tālāk. Jānopērk līme (pirmā vietā aizmirsu). Eju uz grāmatnīcu...protams, ne tikai līme man "vajadzīga", bet arī vesela kaudzīte uzlīmju (zīdainis) un vēl viens zīmulis. Bet patiesībā es nedaudz lepojos ar sevi, jo tas tiešām šoreiz nebija daudz. Tomēr nevajadzīgi sīkumi paliek nevajadzīgi sīkumi.

Pie kā es paliku? Ā, jā, pie vakariņu veidiem. Tā nu es esmu par 14% apmierinājusi savu šopmāniju un dodos tālāk mājup. Vicinu pudeli, ja to jau nepieminēju, un domāju par vakariņām. Ne jau tā ēšanas ziņā, bet tā, kā tās var pavadīt. Kā?

Vakariņas vientulībā.
Pie televīzora - garām. Jo tu cilvēks sēdi un skaties tv, rij savu rijamo un skaties skatāmo. Nošmucē visu priekšu un vēl trāpi ekrānam ar putru.
Pie ēdamistabas galda - super! Tu sēdi viens pats, domā par dzīvi, izbaudi ēdienu, pievieno piparus un sāli savam ēdienam pēc sirds patikas, iztēlojies, ka ar tevi kopā ēd septiņi neredzamie rūķīši vai viens gnīda cūkgans. Lai vai kā, tu iztēlojis ej ta sazin ko un izbaudi savu ēdienu, kaut vai kā karaliska personā.

Vakariņas divvientulībā.
Pie apaļa galdiņa ar svecīti vidū - fui, tik salkani un katrīgi savā galda galā (apļa galā, jā, kā tad :D).
Pie kamīna...pūkains paklājiņš, grīda - lieliski, tik...nu jā, atzīstos, te nedaudz virsroku ņem perversā domāšana :D Bet viennozīmīgi šis variants ir daudz labāks par pirmo. Daudz romantiskāks. :))

Vakariņas ģiemenes lokā
Pie ēdamgalda - vienā mierā! Tā īstai ģimenei pieklājas. No hurry, no worry, tikai kopā gatavots ēdiens :)
Katram savā istabā - what a shame...kā jau apakšvirsraksts minēja, tās ir vakariņas ģimenes lokā, tātad kopā ar ģimeni, nevis prom no ģimenes. Atliek vien ar nopūtu piebilst, ka man nav ēdamgalda normāla mājās. :(

Vakarņas ar labākiem draugiem.
Kafejnīcā - klišejiski.
Uz paklāja starp spilveniem - bohēmiski, fačīgi. Vienalga, vai tā būtu pica vai mandeles vīna glazūrā ar zivju taukos mērcētām garnelēm, kas apziestas ar krejmenīšu ievārījumu.

Vakariņas ar lāci.
Uz lāča - pē, pē. Negods ne tikai lācim uz krūtežas, bet arī pašam.
Kopā ar lāci pie galdiņa - fačīgi, mīļi! Un ja vēl tēja, un ja vēl notiek burvestība un lācis paceļ mazo pirkstiņu :)

Kopā ar skudrām.
Pie skudru pūžņa - drosmīgi. Tikai acīmredzot tam jānotiek netīšām :D
Piknikā, kad skudras atnāk un aiznes ēdamo - fui. Piknikam jānotiek tur, kur nav skudru, piknikam jābūt cilvēciski romantiskai lietai, tāpēc skudras ir izgāšanās. Turklāt pikniks+vakariņas = galīgi neder kopā.

Labi, es jūtu, ka iebraucu beztēmniekā. Bet mana spriedelēšana sāk iebraukt kviešu noliktavā. Nu neko! Jācer, ka turpmāk manā galviņā būs kaut kas vairāk kā vakariņas.