Viss. Kopš šodienas esmu apņēmusies vairs neņirgāties par cilvēkiem, kurus nepazīstu. Pietiek. Nav ko apsmiet cilvēkus, kuri vnk ir smieklīgi, bet kurus es nepazīstu. Samierināšus ar tiem, ko pazīstu. :D Esmu sapratusi (patiesībā vienmēr esmu sapratusi), ka nevar spriest pēc cilvēka nepazīstot viņu. Kā man patiktu, ja par mani kāds smietos? :D Nu, laikam jau lielākajā daļā gadījumu nepatiktu. Tāpēc es vairs nesmiešos. Smiekli no manas puses neatskanēs. Ja nu vienīgi no kāda, kas man ies blakus un smiesies par manu apņemšanos. Un tad es sākšu smieties par to, ka kāds smejas par to, ka es esmu nolēmusi nesmieties. :/ Murgs kaut kāds.