Pār- |
[Mar. 4th, 2013|07:26 pm] |
Ja tāds hronisks Pīters Pens kā es vienā rāvienā cenšas izaugt liels un triecienā ieņemt darba tirgu, atrast dzīvokli un žonglēt visas cilvēkattiecības un vēl visādas nejēdzības, viņu bieži pārņem vēlēšanās darīt kā bērnībā - ņemt divus krēslus, pārklāt tiem pāri segu un paslēpties apakšā. Tomēr ir jādara, jo apnicis visur justies liekai, kā kādai klaidonei, piegulētājai, visu savu zobbirstīšu un krūšturu arsenālu staipīt un muguras kā ezīšiem bērnu grāmatās ābolus un sēnes uz adatām. Gribas kaut kur piecirst kāju un nokliegties (tik skaļi, lai neiztraucētu kaimiņus): "Mans prāts lai šeit notiek..." Šī nav pirmā reize, kad ar kaujas saucieniem uz lūpām steidzu "sakārtot dzīvi", un parasti tas labi nebeidzas. Gribētos, lai mana dzīve būtu stulba romantiska komēdija, kur vienmēr skaisti tērptā un frizētā galvenā varone (es) to vien dara, kā lēkā pa gultu, dziedot matu sukā, un visi nez kāpēc viņu mīl, kaut viņa ir neveikla, vieglprātīga un juceklīga (tikai tā aizkustinoši, protams) un pārāk daudz naudas tērē par kurpēm. Bet atliek vien dzīvot pretenciozā mazbudžeta filmā, kur tā kā grib taisīt pakaļ franču jaunajiem viļņiem ar ķēdsmēķēšanu un dziļdomīgiem skatiem tālumā, bet naudiņas par maz kādai Annai Karinai, tāpēc nolīgta vien šāda tāda nesmuka, lempīga aktrise (es), un tad viss mainās uz citu modi, visi ir piedzērušies un nelaimīgi, notikumvirpuļi griežas par strauju, mazliet kā pie Cassavetes (man ir visai maz jausmas, kā viņa uzvārdu pienāktos izkropļot latviski un kāpēc vispār tā visa kropļošana vajadzīga, ā, un viņam jau aktrises nebija nesmukas). Bērniem filmiņas un grāmatiņas to vien sola, kā happily ever after, ja vien būsi krietns un drosmīgs, un patiess. Bet tad tu paaudzies mazliet, un saproti, ka lai kā gribēdams, tu neesi vienmēr krietns, tu samācies grozīt patiesību tā, kā ērtāk, un jo vairāk uzzini par kategorisko imperatīvu, jo mazāk māki to likt lietā. Un baidies, un atliec visu uz rītu, un tad atkal uz rītu, un apreibinies, lai redzētu sevi mazāk, lai mīlētu vairāk, un nekādi nezini, pa kuru laiku tā darvas pile ir iekritusi tevī.
|
|
|