Pēc |
[Jan. 2nd, 2013|03:51 pm] |
Beidzot visi tie svētki beigušies. Man kā garlaicīgai mietpilsonei ikdiena mīļāka. Ikdienā paslēpjas daudz jaukākas lietas, nekādās hronikās neierakstāmas, bet sildošākas. Savukārt visa pirmssvētku pucēšanās un plivināšanās izčākst vien tukšumā, un palieku apaukstējusies, viscaur sāpoša, gribu aizmigt un pamosties, agrākais, pusjanvārī. Pabarot un nekaitināt. |
|
|
Comments: |
jā, man arī tie svētki vairāk aiz pienākuma sajūtas. Varbūt tiem, kam ikdienā vairāk darbu un pienākumu, tie svētki svinīgāki rādās.
| From: | fictio |
Date: | January 2nd, 2013 - 04:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es turklāt novēroju, ka man arvien sarūk svinamdienu saraksts - tādas vārd- un dzimšanas dienas vairs īpaši neievēroju, arī citos svētkos parādās tāda apcija kā "ak, nu ko tur, labāk palikt mājās un paskatīties kādu filmu". Laikam pārāk daudz bijis visādu svētku vilšanos - nereti tie variē amplitūdā no nelielas garlaicības līdz pamatīgai katastrofai.
| From: | kazis |
Date: | January 3rd, 2013 - 08:58 am |
---|
| | | (Link) |
|
Pilnīgi piekrītu par amplitūdas mērvienībām. Es vienīgi sauuktu "nelielu garlaicību" par "man ir ļoti vienalga". | |