3.12.18 21:21Šodien beidzot nolēmu, ka pietiek skriet, tā pat uzkrātais nogurums neļauj paveikt ko pilnvērtīgi un ātri un pastaigā pagriezāmies uz otru pusi, lai vienkārši ietu kaut kur - jo ledusskapis gana pilns, lai iztiktu bez veikaliem (jo ar vienu veikalu šeit nepietiek - lai dabūtu visu, ko gribi, jāapastaigā vairāki). Izrādās 500m no mājas tu jau esi nonācis Gaujas tilta vidū. 600m un jau ir meža vidus. Gaujā uzgājām neaizsalušu laukumu, kur liekas bija salaidušās visas tuvējās apkārtnes pīles - uz aci skaitot ap 400 īpatņu, bet skaits visu laiku tika papildināts ar no jauna pikējošiem bariem. Tā nu viņas tur pēkšķēja, pērās un peldēja - lielāka koncentrācija, ko esmu redzējusi. Nez kā ir barot tādu baru? Jo daži pīļtēviņi jau teorētiski paspēra lēnus soļus mūsu virzienā. Briesmīga sajūta kalna vidū saprast, ka netiec vairs ne uz priekšu ne atpakaļ, jo slīpums par lielu un slidenu - bet tu stum ratus, zem tevis ir upīte un puiks, kurš negaidot, kad nonāksi viņam pakaļ, jau sācis kūņāties uz augšu. Beigās jau visi dzīvi. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
26.11.18 20:29Šodien tiku pie forša instruktora un vizinājos pa Valmieru.Pielaidām akvārijā zivis, atkal ir dzīvība. Pielikām pie sienas kāzu bildi un vedēju dāvāto dēlīti koka kāzās. Un atradām mūzikas centra vadu. Ir māju sajūta. Meita var rakstīt spoguļrakstā kājām gaisā. |
Powered by Sviesta Ciba