4.3.20 21:37Šodien sanāca relaksācijas pasākums kādā ekskluzīvā spa centrā. Pāris stundas, kad citi rūpējas par tevi. Un iespēja kaut ko darīt tikai tāpēc, ka gribās, nevis vajag.Tagad tikai jācīnās izdarīt tālāk visu to, ko vajag. Šobrīd ir cerība un solījumi, bet viegli nebūs, priekšā daudz smaga darba. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
20.2.20 08:50Ir iespēja atgriezties zinātnē un iegūt doktora grādu.... bet... tas viss ir blakus pilsētā (tātad laiks+ceļš) un viņi sola vien 800 uz papīra. Un šajā mirklī man gribas raudāt par Latvijas potenciālu. |
9.2.20 23:04Programmēšanas kursi vienkārši nones smadzenes. Ņemot vērā, ka grupā esmu vienīgā ar IT nesaistītā persona. |
31.1.20 21:31Tagad arī es zinu kā ir vizināties ātrās palīdzības mašīnā. Mazākajai temperatūra un tai sekojuši krampji. Vēlāk diognosticēts plaušu karsonis. Nu jau esam mājās, kur visi ir viens pēc otra noilgojušies. |
27.1.20 08:37 - Jauns gads, jauna dzīve?...Daudziem šis gads esot iesācies traki. Visās sfērās apkārtējiem cilvēkiem viss kūsā un rosās gan labi, gan slikti. Bet man..Pēc nedēļas sākas sistēmtestēšanas kursi. Ar visu to, ka telefonintervijā pirms uzņemšanas atzinu, ka nav ne mazākās nojausmas par to nēdz arī par programmēšanu un tā beidzās ar tekstiem, ka došot man ziņu, un vietu skaits limitēts, viņi vēl komplektējot.. Nākamajā dienā jau saņēmu atzvanu, ka esot notikusi apspriede un mana pieredze varot atsvērt šos trūkumus. Kas zina, priekšā divas trakas nedēļas. Caur NVA iestājos rindā uz projektu vadības kursiem. Pēc testiem karjeras konsultante vien noplātīja rokas: "Bet jums taču ir fenomenālas spējas! Visi rādītāji krietni virs vidējā..." Abas skumji pasmējāmies, ka nevienam viņas nav vajadzīgas... |
1.9.19 23:24Šonedēļ pasūtīju sev brilles.Un aizsūtīju dzejoļus konkursam. Un caur bzdarbniekiem tiku rindā uz krievu valodas kursiem. |
22.8.19 12:30Mazais jauneklis aizdevās uz bērnudārzu. Māja uzreiz klusāka. Bet pirmdien uz dārziņu jāiet visiem. |
29.7.19 13:56Pirmais CV nosūtīts.Cibasdievs, man, lūdzu, darbavietu Valmierā! |
25.6.19 22:47Atskaitei - pirms nedēļas beidzot ieguvu to mazo plastikāta gabaliņu, kas ļauj braukt ar mašīnu vienai. |
18.6.19 15:23Ir piešķirta vieta bērnudārzā. No 20.augusta vienam, no 26. augusta otram. Tagad iestājas tāds wtf, man taču būs jāmeklē darbs... |
3.12.18 21:21Šodien beidzot nolēmu, ka pietiek skriet, tā pat uzkrātais nogurums neļauj paveikt ko pilnvērtīgi un ātri un pastaigā pagriezāmies uz otru pusi, lai vienkārši ietu kaut kur - jo ledusskapis gana pilns, lai iztiktu bez veikaliem (jo ar vienu veikalu šeit nepietiek - lai dabūtu visu, ko gribi, jāapastaigā vairāki). Izrādās 500m no mājas tu jau esi nonācis Gaujas tilta vidū. 600m un jau ir meža vidus. Gaujā uzgājām neaizsalušu laukumu, kur liekas bija salaidušās visas tuvējās apkārtnes pīles - uz aci skaitot ap 400 īpatņu, bet skaits visu laiku tika papildināts ar no jauna pikējošiem bariem. Tā nu viņas tur pēkšķēja, pērās un peldēja - lielāka koncentrācija, ko esmu redzējusi. Nez kā ir barot tādu baru? Jo daži pīļtēviņi jau teorētiski paspēra lēnus soļus mūsu virzienā. Briesmīga sajūta kalna vidū saprast, ka netiec vairs ne uz priekšu ne atpakaļ, jo slīpums par lielu un slidenu - bet tu stum ratus, zem tevis ir upīte un puiks, kurš negaidot, kad nonāksi viņam pakaļ, jau sācis kūņāties uz augšu. Beigās jau visi dzīvi. |
28.11.18 09:11Vakardienas pastaiga beidzās ar pusceļu raudošu lielo puiku. Rezultātā sabļāvies, rokas nosalušas un pēcpusdienā jau 38 temperatūra. Šai mirklī ieslēdzas tikai viens teikums: "Gribu mammu!" un der tikai mammas klēpis, vēlams, lai māte stāv kājās. Nurofēns, protams, iedarbojas kā brīnumzāles. Tālāk izdomājām beidzot ieslēgt trauku mašīnu. Un labi, ka neaizgājām gulēt, kamēr viņa darbojās - vienpadsmitos vakarā viņa sāka tecēt gar durvīm. Tad nu nācās vēl meklēt, kā noņemt apakšējo maliņu skapīšiem, lai saslaucītu plūdus zem viņiem - bet tur strādnieki atstājuši visus netīrumus, rezultātā pludojoši ķieģeļu putekļi un lauskas no urbšanas. (Trauku mašīnai kaut kas ne tā salikts, jo no viņas izsmēlām pusspaini ūdens, kas neplūda prom). Tālāk, protams, sekojoša nakts, kad zāļu iedarbība beidzas - no 3:30 līdz 4:30 ik pa 5 min skaraidīts uz blakus istabu, kur: "Gribu mammu! Gribu dzert!". Pa vidu Astras ēšana un atmošanās uz ballīti katru reizi kā dodos prom, vai nāku atpakaļ. Šorīt rezultējoši nāk miegs (jo modinātājās zvanīja jau 6:20 - tātad tīrais laiks - 5h miega) un tādēļ man joprojām salst (dziedāt Labvēlīgā tipa balsī). |
26.11.18 20:29Šodien tiku pie forša instruktora un vizinājos pa Valmieru.Pielaidām akvārijā zivis, atkal ir dzīvība. Pielikām pie sienas kāzu bildi un vedēju dāvāto dēlīti koka kāzās. Un atradām mūzikas centra vadu. Ir māju sajūta. Meita var rakstīt spoguļrakstā kājām gaisā. |
10.11.18 20:21Mēs tomēr tiksim uz Qeen filmu - vīrmāte pati pieteicās bērnus pieskatīt un vēl seansi paziņoti! |
6.11.18 23:41Esam ievākušies! |
17.10.18 15:17Sēžu saulītē, dzeru kafiju un klausos sienāža sisināšanu, kurš nodod savu atrašanās vietu lēkādams pa sausajām un pat zem viņa svara grabošām lapām.Joprojām remonts. Joprojām ieslodzīta. Kārtējā nedēļa nākošās gaidās. |
7.10.18 20:52Lūdzu visus cibas spēkus, lai pēc nedēļas varam pārvākties! |
20.8.18 20:47Tik jocīga sajūta redzēt savu dzīvi kastēs. No vienas puses visas mūsu mantas saiet trīs piekabēs, no otras puses to mantu ir tik daudz...Nevaru saņemties izlidināt to, ko ikdienā nelietoju, jo ja nu tomēr noder... Dzīvoklis jau praktiski izvākts (mīļotais šovakar pēdējos sīkumus savāc un pabeidz visu mazgāt). Līdz ar to iestājas briesmīga sajūta, ka vairs nav māju (jo vienā mirklī pat apsvēru ideju braukt un atlikušo laiku pavadīt turienes bardakā, nevis rīvēties šeit). Mazliet skumji, jo tā vieta bija kļuvusi sasodīti mīļa, galu galā pirmās mūsu mājas. Un aplis ir noslēdzies - ja ievācoties mazgāju grīdas, kamēr blakus rotaļājas maza Lauma, tad tagad tur dzīvojās maza Astra. |
2.8.18 21:56Cik bieži ir tāda ekskluzīva iespēja redzēt mīļoto vīrieti ar liesmu metēju?... Zem nojumes dēļiem iemitinājies lapseņu pūznis - sen neviens nebija staigājis un viņas sev ērtu dzīvi ierīkojušas - kā izrādās, jebkurš cilvēka svars viņām traucēja. Pūznis izsvilināts, uzliktas lamatas, lai saķertu atlikušās. Dusmīga saņoņa.Bet tā Gauja... Tik karsti, ka pat dunduru nav. Tik karsti, ka pat putni pazuduši - kāds pustraks dzenis vien dauza galvu pret koku. Vienīgās skaņas radi tu pats - vari izlemt, vai būsi lecoša zivs vai kāda meža pīle, kas aizskrien pa ūdens virsu. Neviena nav. Ienirt ūdenī līdz kaklam, līdz zodam, līdz lūpu kaktiņiem... ūdens pārzāģē pušu - ir divi cilvēki - viens tas, kurš virspusē, otrs lejā. Peldēt nedrīkst, lai noķertu kādu vēsumu un nesakarstu. Sēdi uz ceļiem un ļauj, lai strādā ūdens - aizness, aizplūst, aizskalo. Virs ūdens karstumā smaržo priedes. |
1.8.18 22:09Mācos apstāties. Atslēgties. Vakarā skrienot uz Gauju gandrīz uzkāpu čūskai.. zalktis... savējā: "Ej lēnāk, pārējie pagaidīs! Pasaudzē sevi!" Gauja ir silta un veldzi līdz galam nesniedz. Labi ir no rīta, kad ūdens vēl vēss. Šodien redzējām sfingsa kāparu (apstiprināts pie entomologa) - pirksta resnumā, 8cm garumā, bet pēc tam būs skaistulis. Atkal visi iņ un jaņ dod par sevi ziņu. Varbūt pie pārkarsušiem prātiem jūk visas maskas un laužas ārā cilvēku neprāts. Kaut kas pietrūkst un kaut kā ir par daudz. |
Powered by Sviesta Ciba