19:43Piektdienas vakars izvērtās stipri vien savādāks nekā sākotnēji varēja iecerēt un mājās pārrados vien pēc vienpadsmitiem. Satikti pieci bijušie klasesbiedri vienā dienā. Mazliet smiekli pie sevis par sirsnīgajiem sveicieniem ar cilvēkiem, kuriem vidusskolas laikā pārminu vien pāris vārdus. Nejaukā saprāta balss mājās liek domāt, cik no tā visa bija īsts. Bet var jau būt, ka tam nav nozīmes. Var jau būt arī, ka esam tā izauguši.Baltajā naktī aizgājām skatīties deju priekšnesumus. Tā kā pirms tam izvērtās saruna par attiecībām un sevis nepazaudēšanu tajās, lūk piemērs no mūsu sestdienas nakts: Nesaukšu visas dejas, kas tika rādītas, pieminēšu vien indiešu dejas, kas pēc tam beidzās ar sarunu par dejotājas stiprajiem kāju muskuļiem un spērieniem un capuera, kas pēc būtības ir cīņas māksla un deja vienā. Līdz ar to svētdienas rīts pagāja man klausoties stāstījumu un vērojot video par dažādiem cīņas veidiem, kopīgo un atšķirīgo tajā. Viens noved pie otra un laimīgi ir abi. Vakar mēģinājām mājās dejot tango - atbīdījām mēbeles, izveidojām placi, uzlikām mūziku, nostājāmies.... un sapratām, ka nav sajūtas. Gluži kā priekšspēles trūkums. Nevar dejot tā pat no zila gaisa, jānoskaņojas. |