19:25 - Kā es meklēju ceļu uz mājām...Būtu jauki, ja no autobusa pieturas līdz mājām būtu taciņa...Šobrīd tās pirmā puse ir aizputināta. Tāda, ka redzi iedobi, kur tā vijās vēl šodien no rīta. Bet tā kā ir tikai balts sniegs (un ārā jau tumšs), tad iešana ir visai gāzelīga un paliekot kāju kaut nedaudz uz vienu pusi tā iegrimst sniegā līdz celim, jo iestaigātajā taciņā sniegs ir sablietēts un izveidojis dabīgu pacēlumu. Tomēr, augstums nav pietiekami augsts, lai maisiņš ar vakariņām nevilktos pa sniegu... Tālāk seko otra puse taciņai, kas ir jau šķērsojot dzelzceļa sliedes (trepīšu, lai pārietu dzelzceļa uzbērumu nav - gludā sniega klājienā slejas vien to marga). Daiļi jau ir uz mājām doties caur bērzu birzi... tikai bērzu birzī sniega sega aizputināta visur vienādā augstumā, proti tik augstu, ka sniegs ir akurāt virs ceļa... un ir pilnīgi vienalga, gar kuru pusi kuram kokam ej... Un šodien ir arī temperatūra. Pilnīgi negribu iedomāties, ka rīt no rīta būs jātiek uz darbu... |