13:23 - Dzimšanas diena & policija ciemāNu, jā, visa svinēšana izvērtās savādāk, ka gaidīts. Un trijos naktī sanāca draudzēties ar policiju un apsardzi. Bet nu lietas vienkāršas - kaimiņu pirts kompānija (mazgadīgi krievu urļiki) nāca "draudzēties". Nu, finālā tortes svecītes tā arī palika neaizdedzinātas, jo mūsu namiņā tika iepūsts ugunsszēšamais aparāts, kura putekļi pārklāja visu uz galda esošo pārtiku. Durvji stikls tika izdauzīts ar krāsnskruķi un uz atvadām, kad policija&apsardze jau bija paguvusi viesoties un daļa no viņiem aizvesta ar pudeli tika izdauzīts arī loga stikls. Trīcošas kājas un asaras acīs. Ne tā. Jā, es jūtos droša, ka Linards ir blakus, bet, logs tika izdauzīts, kamēr viņš policijā rakstīja iesniegumu. Un mēs sēdējām tālākajā istabā, durvīm priekšā aizstūmuši gultu un gaidot, vai viņi neturpinās lauzties iekšā...Bet, biologi un pārējie tomēr ir divas dažādas puses. Un, svecīte bija viena. Iesprausta šokolādē, kad pārējie guļ. Un daudz baltu dieniņu pāris balšu izpildījumā. Tad gan, es nezināju, ko darīt, jo tas bija mīļi.. tas, kas palicis pāri... |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
7. Oktobris 2007
13:37 - MaksisMazs melns runčuks ar baltu kakliņu. Man mājās.Beidzot. |
16:05 - Vēl kādi sīkumiVakar ar mazajiem pie rokas abi gājām pa ielu un māmmiņa komentārs: "Jums piestāv." Saskatamies, un :"Vēl kādus desmit gadus es bērnus neplānoju. Es zinu, ka es varētu. Bet, vai to vajaga?.." Desmit gadus nē. Īstenībā, īstenībā pēc pieciem gadiem es gribētu. Ja godīgi.-Es nevaru apsolīt, ka pēc pieciem gadiem būšu ar tevi precējies. Nevaru, lai man nav jālauž solījumi. Es par tādu lietu neesmu minējusi ne reizi, bet, ai... -Kā es tev iepatikos? -To nu tu pats labāk zini. -Nu, es vienkārši rīkojos tā, kā sevi cienošam vīrietim jāuzvedas pret sievieti.. Mani vairāk interesē kā tāda meitene kā tu, varēji iepatikties tādam džekam kā man. Turklāt tik ļoti iepatikties. -Kā tas ir - tāda meitene kā es un tādam puisim kā tev? -Nu, tu taču paskaties - mūsu dzīves ir tik dažādas.. -Bet mēs paši nē... Vakardien nogurums. Un viņš manā t-kreklā. Un tur blakus azotē dīvānā tik saldi un miegs mācas virsū un vienkārši tieku aizsūtīta gulēt, lai tūlīt taptu pamodināta, ka zvana, ka rīt (šodien) esot jābrauc uz Madonnu uz ralliju. Viņš nevarot nebraukt, bet mani grib līdzi... Apsolu braukt, bet septiņos no rīta, kad jāceļas ir tik grūti, jo tomēr trūkst miegs... Un tā man atļauj palikt. Vakar viņš esot darījis nepareizi, sakot, ka vēlas, lai braucu, ja reiz es to tik ļoti negribu... Lai palieku mājās... Un tā salds miegs līdz divpadsmitiem. Citas reizes jā, es labprāt brauktu, bet ne šoreiz. Un vērot skatīties, kā viņš pīpē daudz biežāk, klausīties, kā viņi lamājas, droši vien salt un visu dienu vērot mašīnās... zvans, ka viņi brauc mājās vēl nav bijis... vēl viņi ir tur... bet patiesībā, man ir skumji.. jo tā gaidīju, ka man būs brīvas svētdienas, kad varēsim būt kopā... no rīta gulēt un necelties... un šodien bijām domājuši vakar vakarā neuztaisīto fondī... |
17:15-Sēsties viens, divi! Un Juris nometies sēdus uz grīdas. Pārējie nesaprašanā... Vai mirklis un Kristīne skriešus metas pakaļ Linardam, kurš metas ārā pa durvīm ar cigareti rokā... Troksnis no sitiena pa mājas sienu no ārpuses, visas alvas loga virzienā "Tas tikai Linards", biologi saprot to visu. Pārējie ne. Nu, jā sīkas dīvainības. |
Powered by Sviesta Ciba