Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

10. Maijs 2007

23:15

Āgrāks rīts, lai paspētu uz vilcienu un jau astoņos ierasties skolas aulā. Pa ceļam rokās ieguļas 3 narcises. Un tad jau var manīt, kā pa pretējo ielas pusi abi Jāņi aizsteidzas pie puķu tantēm. Un Raimonds ar tā kautri uz stūra stāv. Un iezliekas, ka Irinas mugura pavīd, bet tad galvā nostrādā tāds, nē, viņa taču šeit nav. Skolas gaiteņi. Smaids sejā redzot tos cilvēkus. Un dīvaini visiem kopā atkal būt skolā. Visiem baltā. 13 no 30. 12dā jebkurā laikā, vietā un pozā... skaistie un gudrie... Un šmurguļi. Īstenībā, tik ļoti bij pietrūcis tas vārds. Un tieši ar to mūs sagaidīja, jau domājot, kurš kavē stunu, bet aiz aizslēgtajām durvīm grabinājās ne viens cits, kā mēs. Ar kūku. Un puķēm.
Šī brīža klases tur ir riebīgas. Mēs gan tādi labi bijām... Un var redzēt, ka mēs tādi arī palikuši atmiņā. Kad atnākam vai aizejam, paliek emocijas sirdīs. Un acīs.
Tagad mēs visi esam lieli, nopietni un aizņemti... jā, dīvani, kā tomēr katrs aizgājis uz ko savu, pirms gada taču visi bijām vienādi.
Un vārdi, ka strādāju zooloģiskajā dārzā izraisa smaidu.

Mazliet šodien pārvērtēju savus spēkus. Apņēmība iztīrīt visus dendrobātus beidzās... beidzās ar to, ka pulksnens jau ir pusseptiņi, bet elpa nav atvilkta ne mirkli, terāriji ir tīri, bet vēl nav sākts ne mazgāt grīdu, ne norakstīt temperatūras... Un tā nu ne miņas no cerātā miera. Un pusdienas arī kur izpalikušas. Tikai arī tām vēl jāpagaida. Tā pat, kā man nācās gaidīt autobusu. Un pirms mirkļiem pārrasties mājās, lai ieraudzītu, ka pasta kastē gaida rītdienas ieskaites vārdiņi.
Bet šodien man vispār tur miera nebija. Par daudz cilvēku visriņķī. Bet elektriķu sarunas klausīties ir interesanti. Jau gribējās iet un vaicāt, lai rāda un stāsta, kas ir kas, mājās tas pierasts, kad kaut kas tiek labots. Un es vienmēr esmu tā, kas atbild par izsistiem korķiem.

7. jūnijā gaidāms eksāmenes anatomijā. Šodien pēdējā lekcija. Bet līdz tam šai priekšmetā divas ieskaites vēl jāuzraksta.. un ja izdosies arī trešo, lai jautājumu skaits šai datumā saruktu.

Bezspēks. Atkal ļāvos soļiem uz asfalta un pāris tramvajiem, kas aizbrauc garām... Bet līst tik skaisti...
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba