Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

2. Februāris 2007

16:22 - Iekarojot Grīziķalnu

Vakardiena bija patiešām izdevusies. Tikko esmu pārradusies mājās, bet iekšā ir tas laimīgais nogurums. Šķiet, ka man beidzot ir izdevies tikt sev pāri un es atkal smaidu.
Viss jau sākās ar to, ka pie mīļajām ierados ar pašdarināto šokolādes kēksu, kas tika notiesāts smieklu atmosfērā. No slavēšanas man ausis varētu svilt :)
Pēc tam slidotava un ledus. Jākrīt ir visiem. Mani ceļgali pēc nejaušas sadursmes ar Santiņu kļuvuši zilgani. Bet, nokrītot ir tas labums, ka visi steidzas klāt, lai pasniegtu roku un palīdzētu piecelties. Un slidotava piederēja mums vieniem, citu tur nebija.
Pēc tam pikošanās Grīziņkalnā un plastmasas maisu piepildīšana ar sniegu, lai laistos lejā. Tā dramatiski skatīties, ka šļūcot triecies virsū tieši Vitai un sadursme neizbēgama (iznāca pārbaukt pār kāju, kā vēlāk uzzināju). Bet tik daudz slitas enerģijas.
6. tramvaja gaidīšana Daugavas stadiona pieturā. Tikai tagad nav nakts un viņš pietur arī tur. Kā toreiz, tikai visi saka, ka pietrūkst kaķa, jo tas toreiz bija mūsu draugs tur. (To, ka ir par vienu cilvēku mazāk, gan neviens nepiemin. Bet ne jau par to es gribu runāt)
Slapjo bikšu izkāršana pie radiatoriem, atkal manas kulinārijas prasmes un top saldais no auzu pārslām, cukura, sviesta un piena.
Meitenēm pievienojas Jānis ar cepumu kasti.
Karsta upeņu sula ar balzāmu, sarunas, sarunas, sarunas... smiekli, miers un labs garstāvoklis.
Un pēc diviem naktī dzimst ideja atkal doties uz Grīziņkalnu. Tikai šoreiz ar piepūšamo madraci, lai vieta ir visiem pieciem. Gājiens caur ielām ar piepūsta madrača nešanu. Pēc pirmā šļūciena viņš gan savu gaisu izlaida. Smiekli, smiekli, smiekli un slapji dibeni. Ietriekšanās kokā, ietriekšanās sētā... debesis ir gaišas, gaišas un krīt retas siega pārslas...
Nogurums un salds miegs. Nav dzirdams nekas.
Pusvienos rīta tēja, maize ar ievārījumu un cepumi, vērojot vācu seriālu :) Un skriešana uz vilcienu. Un tāds pilnums. Tāds, kad saproti, ka ir cilvēki, ar kuriem kopā ir tik labi...
Un šovakar vēl divas no dūdām nāks manus matus atkal padarīt sarkanākus.
Powered by Sviesta Ciba