Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

dust in the wind

25.3.24 22:53

Nu jau nedēļu mūsmājās mitinās rūsgans spalvu kamols ar pušķīšiem ausu galos.

10.10.23 21:37

Svētdienas rītā sākas nedēļu ilga "atpūta" Krētā. Ar daudz jo daudz sarunām par dažādiem kukaiņiem. Lielais jautājums, kā apvienot konferences tērpu/apavus ar tādiem, lai vakarus varētu pavadīt ielās...

14.5.23 18:40

Šī nedēļa nonesusi smadzenes. Sākot ar dēla 7 gadu dzimšanas dienu un nez cik gada beigu pasākumiem un koncertiem skolā un bērnudārzā (kad katru vakaru vai rītu ir kur jābūt), līdz kolēģei atklāta vēža un viņas pienākumu pildīšanas uz nezināmu laiku.
Tā kā jau kādu laiku ir problēmas ar miega saglabāšanu, jo ap četriem rītā sākas saraustīts pusnomods, vakar nolēmu celties piecos un pastrādāt (jo visam bonusā šajā nedēļas nogalē iekrita haltūras iespējas). Tā jau viss jauki, māja klusa un mierīga, bet bērni mostas sešos un tad vairs nekāds "5am club" vienatnē nesanāk.

28.4.23 21:41

Kārtējai kolēģei pēdējā darba diena.
Pat, strādājot tikai 3 gadus, skumji noskatīties, kas notiek.

21.12.22 23:54

Trešoreiz kovids un trīs mazas utainas galviņas.
Svētku noskaņojums gatavs.

22.5.22 21:57

Aizsūtīju vīru un bērnus pa dienu pie vīra vecākiem, lai pati gludinātu veļu (lasīt, izvēlējos nebraukt līdzi). Tikmēr lielā meita ir dēlam sasējusi rokas, tas skrienot pie tēta pakritis un izsitis priekšējo zobu. Mērfijam vienkārši patīk paņemt mani priekšā tajās reizēs, kad gribu ieplānot laiku sev. Maija atvaļinājuma dienās starp brīvdienām, ko biju ieplānojusi reāli viena mājās (fiziski) gulēt beidzās ar mazās vēdervīrusu un lielās 39 grādu temperatūru. Tai reizē priekšniecei tikai ieteica ēteriski domāt, kādēļ tas tā notika. Bet tas jau sen ir zināms, nav lemts ieplānot atpūsties no bērniem un citiem, jo tad būs vēl sliktāk.

19.5.22 21:20

Ieguvu paraugu vidusposma atskaitei un kolēģe ar mani izgāja cauri projektam, ko vispār tajā zvērā jāraksta. Savādāk tas kā tāds bubulis tuvojās, ņemot vērā, ka metodes joprojām izstrādes procesā un rezultātu nav. Bet vismaz galvā tapa plāns.

15.2.22 21:37

Labākajos working-mum situāciju komēdiju kanonos - mirklī, kad ar lielo šefu pa telefonu apspriežu dienas rezultātus, bērns tualetē raud, ka nav paspējis un grīda pludo.

12.2.22 19:48

Nedēļas sākumā deniņos ieraudzīju pirmo sirmo matu. Tagad tur tādi ir jau trīs.

4.2.22 20:42 - Izliekoties par profesionāli

Sanāca novērot sevi TV ekrānā. Galvā tā sev neskanu, līdz ar to balss liekas tik jocīga un sveša, kā visos audio ierakstos. Nopietna persona tā nevar izklausīties.
Nākošnedēļ ir vēl viena filmēšana, šoreiz šizets tieši par tēmu, nevis tikai pieskaroties. Nez ir iespējams ie-trennēties izklausīties ne pēc rūķīša? Un zinot manu akadēmiskās izglītības trūkumu, pārvarēt bailes pateikt kaut ko muļķīgu, par teoriju, un profesionāļu acīs izklausīties pēc baltā zvirbuļa vai radīt kaunu visam institūtam?

Amonija hlorīda dūmu testi beidzās ar smaku bez jēgas. Jāatrod cits dūmu avots. Biju cerējusi, ka tā varētu būt viena no lietām, ko rādīt operatoriem. Vismaz man būs ap pusotru simtu tauriņu.

4.2.22 20:35 - Melnā strīpa

Abi sīči, kas nesaslima reizē ar mums pārslimoja tagad. Dēlu noķērām, jo būdams kontaktpersona, 5 reizes ieklepojās, un ātrais +. Un lielai meitai problēmas ar vēderu un asaras par visu. Nogurums baidīties un uztraukties, un censties izshēmot, kā darīt pareizi. Kamēr gaidījām savas noteiktās dienas, lai varētu atgriezties bd, grupas čatā pirmajā dienā pēc atgriešanas no karantīnas, pusdesmitos vakarā ziņa, ka atkal visi ir kontaktpersonas. Un vecāki jūk prātā, kā?....
Bet šonedēļ pirmdienā paspēju saskrāpēt mašīnu, otrdienā pazaudēt mašīnas atslēgas. Trešdienā aizlidināt zābaka papēdi pa gaisu (ejot uz pakomātu, kurš nedarbojas). Un vakar meita norāva aizkarstangu no sienas.
Mašīnas atslēgas atrada kolēģe sniegā. Nākamajā dienā.

27.12.21 20:12

Opus vairs neskanēs kā agrāk. Un ir kaut kā sasodīti pārāk skumji, un galvā OpusPro koncerts Četros baltos kreklos pie skatuves skaļi dziedot līdzi: "Es mīlu tikai tevi!"

24.11.21 21:27

Protams, ka apspriede ar vadību par to, kā viss slēdzas vienotā sistēmā un kur/kā to labāk izdarīt, notiek mirklī, kad asinsspiediens izrādās uzlecis 152/102. Un es vēl brīnījos, kāpēc pēcpusdienas kafiju negribas.

20.11.21 20:47

Un beidzot saņemtas pusgadu gaidītas laboratorijas iekārtas no ASV. Tagad atliek tāds sīkums, kā sastellēt sistēmu un palaist eksperimentus. Vasaras vidū jau projekta midterm-atskaite.

11.11.21 19:08

Tas mirklis, kad pēc kovid izej iznest miskasti ir epic.

2.11.21 20:39

Mājās beigušies šokolādes krājumi. Aiz šausmām nezinu, ko darīt.

28.10.21 21:37

Ēteriskās eļļas vairs nesmaržo.

27.10.21 12:49

Ir.
Ja vīrs un bērni paliek veseli, tad viņiem mēnesis kā kontaktpersonām pa māju.

25.10.21 22:47

"Paciņa" esot paciemojusies Vācijā, aizbraukusi atpakaļ uz Čehiju un nu laimīgi atkal brauc uz Latviju.

23.10.21 22:37

Transporta kompānija nozaudējusi man domātu sūtījumu. 2m garu, 2m augstu un 1m biezu kasti, kurā atrodama iekārta, kuru 6 mēnešus laboratorijai izgatavoja Čehijā. Tā vienkārši, neviens vairs nezin, kurā mašīnā "paciņa" braukā pa Eiropu. Varbūt nākošnedēļ attapšoties, ka vieta lieki aizņemta.
Vismaz amerikāņi beidzot (arī seši mēneši plānoto 45-60 dienu vietā) ir pabeiguši komplektēt visu. Atliek tāds sīkums, kā transports uz LV. Kuģi vadība negrib, lai nebūtu jāgaida nākošie mēneši ceļā, bet lai transportētu lidmašīnā TNT groza galvas, ka nestandarta sūtījums. Labi, ka pieslēdzas papildspēki un man nav jārisina šie jautājumi.
Bet joprojām nav atbrīvotas telpas un veikti paplašināšanās remontdarbi, lai būtu, kur to visu novietot un sākt izstrādāt protokolus, metodes un eksperimentus.
Un maniem kāpuriem ir vīruss. Vismaz tagad zinu nāves iemeslus un varu rīkoties.
Powered by Sviesta Ciba