Vēl viens stāsts par zaļknābi, kas iedomājas, ka, izglītību ieguvis, da smukāk ģērbtā publikā apgrozījies, tūdaļ pārāks par saviem sādžiniekiem. Lai viņam (un citiem tādiem) galdauta taciņa.

/Viļums gan nekad neaizmirst, no kurienes cēlies/