 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šķiet, ka būšu mazliet atslimis un tagad varēs droši nodoties dzīvošanai...vispār jūtos labi un šķiet, ka man ir izredzes, ja pietiekami gribēšu, atgriesties normālā dzīvē...vispār jau nav tik traki, jo gala rezultātā neviens tā īsti nenojauš manu problēmu apjomu, bet, bļa, piegriezās, ka tikko piesēžos tā rakstu tikai par šamo lietu, tā itkā es jau būtu beigts, pagalkam un gaužām neārstējams, nožēlojams radijums, bez mazākās cieņas, gribasspēka un kauna paliekām...hahaaha :)
Eeeee...
atkal sākās...šitie debīlie smadzeņu errori...jā gribēju sev jauki pavēstīt, ka priecājos par savas domāšanas konstruktivitātes atīstības gaitu un ceru, ka arī turpmāk spēšu novērtēt savu neliekulības dabu un necentīšos iekļauties vispārējā plūsmā..tikai ņemot vērā, ka arī es, būdams gaužām atkarīgs no vieglas morālas iespaidošanas (kad es GRIBU tikt iespaidots), esmu standarta cilvēks, tad gluži par pilnīgu individuālu domāšanas gaitu nevarētu būt ne runas!Tomēr, saskatu sevī dažas cerīgas notis, piemēram, neizlikties, ka man ir daudz drugu un neuzbāsties viņiem, nelīst ārā no ādas, lai kādam izpatiktu, jo šīs īpašības man droši, ka nepatīk!!!
Jā...Koni, ja tu lasīsi šamo, tad atrad';isi, kur man piesieties!Vai ne?Jo es taču esmu tik izpalīdzīgs un pretimnākošs...tici man, to nu es daru savā vai sev svarīgu cilvēku labā!!!
JŪTOS ĻAUNS UN VARENS!!! :)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nu tā, varu, beidzot, sevi apsveikt ar labu garastāvokli...gan nezināmu apstākļu dēļ, jo...neskatoties uz to, ka pēdējās dienas, paliekot bez pieskatīšanas man bija pamatīga noraušanās un pēc tā es smagi slimoju - vakar no rīta aizbraucu līdz darbam, lai jauki paziņotu par savu nespēju strādāt un tad no gultas ārā nekāpu...vispār jau stāvoklis bija tāds, ka braukt pie stūres es nedrīkstēju, bet..tātad devos es gultā un ārā nekāpu!!!
Toties šodien ir ierastā normālā temperatūra ~35.grādi, kā saka, manā gadījumā ir normāli!Tātad vakardienas 38,5 manā gadījumā ir 40it!
Eh, un šodien, būdams īpaši apdāvināts prāta spējās, nē, es sevi nemaz nenoniecinu, vienkārši apzinos savu dažkārt ļoti neapdomīgo rīcību, pieķēros karstam bleķim...no kā izriet visai nepatīkams apdegums uz visiem manas kreisās rokas pirkstiem. Taču kā par brīnumu arī šis un visi citi faktori, ieskaitot netikšanu pie visiem saviem labumiem, nespēj sabojāt manu pozitīvo garastāvokli!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekad nebiju domājusi, ka.... .....tas viss ūs tik grūti... PiseC, tādas mokas tā strādāšana! Kur ir mans sapņu darbs??? Vajadzētu atlicināt laiku draugiem un .. šodien noteikti jāieiet dušā!:) Pēdējā laika lielākais ieguldījums mana skaistuma vairošanai - ap 2am apgriezu matus, pati! Jā...lietas, kuras gaida savu kārtu: pote pret encefalītu, eksāmens, apstrādāt un nokrāsot pot.rūsas vietas korpusam, aizvest pie elektriķa un sarunāt amartiņus...derētu paspēlēt un...satikt kādus sen neredzētus purnus...un (vēlreiz) IzGuLēties!!!
Statuss:: Miegains
Troksnis:: .......nO musiC in my life...at the moment!!!!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajag vienkārši atrast drastisku un nogurdinošu darbu!!!Hmz...jā, mācīties ir vieglāk!!!Tātad, nākamgad pārlekšu uz budžeta grupu, nav ko barot rijīgo augskolu!!!:) emm...varu kādam atdot acme prezervatīvus, pašai kaukā roka neceļas lietot, maz nezin vēl iekritīs un ūdeni arī viņi netur :P un galvā kā nākas nevarējām uzvilkt. Ntā darbā normāli, ja, protams,. atskaita priekšniec';ibas faktoru, bļe tādas kuņas, bet nu labi, tā sūdīgākā ir tā jaunā un ar to jau nu noteikti es tikšu galā - līdz šim neviena kucītew man nav likusi dejot pēc savas stabulītes....bet nu darbiņš smags... Šonedēļ pie manis dzīvojas Sīpola bass, kuru ceramais arī pirkšu, pagaidām tā arī nāksies iztikt - uz mēģiem no kāda aizņemties! =) Tikai kā var taisīt tādu miskasti ar savu instrumentu...kā kāda puika instrumenC pie manis nonāk, ta kāda pusstunda paiet, kamēr ir kaucik lietojamā stāvoklī. Ek nu teikt nav ko...tuliņ jau braukšu uz Tērveti pakaļ dienišķajai maizītei - MEDUM ..mmmmm... Jā, vārdadienu pamīšus svienējām divas dienas, bet tā mīļi...
Statuss:: Patīkams
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Redz kā, tik reti tagad ieku netā, bet neko negribas rakstīt, un tā īsti nav nekā diža sakāmā...jo galui galā tā vienkārši paliek mana vieta, kur izrunāties...patiesībā man ir lielāks slinkums rakstīt uz papīra, tamdēļ lieti noder drukāšana virtuālajā lappusē! Vairāk (vai mazāk) atskaitei: 1. Sāku strādāt jaunā vietā, bet to jau neminēšu, lai gadienā, ja kādam sagribas mani apciemot, lai tasnepiepildas. Darbs dikti apmierina, alga arī un kolēģi tādi dikti lādzīgi...neskatoties uz to, ka man tusēt ar saviem darba kolēģiem nepatīk, tad fakts, ka viņi ir labi tomēr silda. 2. Man vairs nav kur spēlēt :( Tāda sīciņa cerība gan palikusi, bet citādi, izstās, ka mani pirksti netiks pielietoti mūzikas radīšanai kādā (ansamblī) hihi...:) Neteiksmim, ka priecājos, bet, ko darīt, laikam nespīd... 3. Bebis aug, attīstība acīm redzama, nu jau uz mantiņām skatamies, jau peldēties patīk u.c. Nu dikti lielais prieks par bebi mājās :) 4. Negācijas pretējā frontē..uh..par to pat labāk nerunāt...to gan jau, ka pati atcerēšos vēl ilgi, bet arī šamā problēma tiek kārtīgi apzināta un drīz ķeršos pie tās risināšanas! 5. Eko Tex BioDīzeļa ražotājs kaukāds ārzemnieks inženieris šodie piesējās un nelaida mani prom, bet manas angļvaldas atsvaidzināšanai dikti veselīgi bij pačalot! 6. Lai saka tie psihologi, ko grib, bet dienasgrāmata no problēmas mani neatbrīvo..ne mazākās tieksmju samazināšanās...biku gan darbs disciplinē un tad laika un draugu trūkums...eh, tas jau ar palīdzēs...un varbūt arī nepīpēt???un nedzert??? un varbūt nenomirt? Citādi, Bēdīgi..............
Statuss::  sick
Troksnis:: Totenmond..laikam tā!?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sāpes daudz maz aprimušas, bet tādēļ jau uzradušies citi sarežģījumi - jāmierina citi, jālabo savas kļūdas un jācīnās ar saviem tumšajiem spēkiem..nu šamā diena tāda salīdzinoši izdevusies, ja neskaita kādu duci smagi pielaistu kļūdu saskarsmē ar citiem - absolūta nulle iecietības, humora robežu trūkums un utopisko ideju paušana ar sekām..
Ņemot vērā, ka mani nepaņēma uz kinovakaru, dzīve nepalika parādā, bet piesūtija Brālīti ar kino Rīga uz filmu Zatoiči - tjip akls samurajs, ntā mēs tur ar Henča un Konic zirgojāmies pa visu zāli (nesaprotu, kur tā pacietība citiem izturēt mūsu klātbūtni, jo neatkarīgi no filmas satura mūsu smieklus un komentārus vienmēr var ievērtēt viss ķinīts).
Sakaini bij vazāšanās p-a birokrātijas gaiteņiem un brauciens uz Mežciemu..ntā - daudz iztērēta benzīna un jēgas ~ 0. Vienam visu dienu isterika bij, so ar to ar nekādas saprašanas, bet nu liekas, ka viss nokārtosies.
Jāmin, ka šodien iegādājos ilgi loloto mazparpalu un lielparpalu, kura ietīka savas skaistās krāsas un mazā izmēra dēļ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
<
cheerful