Redz kā, tik reti tagad ieku netā, bet neko negribas rakstīt, un tā īsti nav nekā diža sakāmā...jo galui galā tā vienkārši paliek mana vieta, kur izrunāties...patiesībā man ir lielāks slinkums rakstīt uz papīra, tamdēļ lieti noder drukāšana virtuālajā lappusē!
Vairāk (vai mazāk) atskaitei:
1. Sāku strādāt jaunā vietā, bet to jau neminēšu, lai gadienā, ja kādam sagribas mani apciemot, lai tasnepiepildas. Darbs dikti apmierina, alga arī un kolēģi tādi dikti lādzīgi...neskatoties uz to, ka man tusēt ar saviem darba kolēģiem nepatīk, tad fakts, ka viņi ir labi tomēr silda.
2. Man vairs nav kur spēlēt :( Tāda sīciņa cerība gan palikusi, bet citādi, izstās, ka mani pirksti netiks pielietoti mūzikas radīšanai kādā (ansamblī) hihi...:) Neteiksmim, ka priecājos, bet, ko darīt, laikam nespīd...
3. Bebis aug, attīstība acīm redzama, nu jau uz mantiņām skatamies, jau peldēties patīk u.c. Nu dikti lielais prieks par bebi mājās :)
4. Negācijas pretējā frontē..uh..par to pat labāk nerunāt...to gan jau, ka pati atcerēšos vēl ilgi, bet arī šamā problēma tiek kārtīgi apzināta un drīz ķeršos pie tās risināšanas!
5. Eko Tex BioDīzeļa ražotājs kaukāds ārzemnieks inženieris šodie piesējās un nelaida mani prom, bet manas angļvaldas atsvaidzināšanai dikti veselīgi bij pačalot!
6. Lai saka tie psihologi, ko grib, bet dienasgrāmata no problēmas mani neatbrīvo..ne mazākās tieksmju samazināšanās...biku gan darbs disciplinē un tad laika un draugu trūkums...eh, tas jau ar palīdzēs...un varbūt arī nepīpēt???un nedzert??? un varbūt nenomirt?
Citādi, Bēdīgi..............