From: piromanjaks	Date: 19. Janvāris 2005 - 00:50		(Web'i)

Nu ko es varu teikt? Visumā pazīstamas emocijas izliki, teikšu. Bet vai nav tā, ka tas viss jau kādreiz bijis un iet pa tādu kā absurdu riņķa danci? Skaisti-vienalga-pretīgi-vienalga-skaisti-... utt. Kā tāds moku rats, uz kura dejo cilvēks ar divām sejām, un skatās mūsos pārmaiņus ar divām sejām, skaisto un riebīgo...

	From: felidae	Date: 19. Janvāris 2005 - 21:53		(Web'i)

Ui, tā visu dzīvi - no vienas galējības otrā!No lielās pasaules mīlestības uz vēlmi slepkavot! :P No vēlmes dzīvot mūžīgi līdz velmei mirt šai pat mirklī.
Ir tikai viens mierinājums - zini, ka stacionārs tas stāvoklis nav!:)