Nu ko es varu teikt? Visumā pazīstamas emocijas izliki, teikšu. Bet vai nav tā, ka tas viss jau kādreiz bijis un iet pa tādu kā absurdu riņķa danci? Skaisti-vienalga-pretīgi-vienalga-skaisti-... utt. Kā tāds moku rats, uz kura dejo cilvēks ar divām sejām, un skatās mūsos pārmaiņus ar divām sejām, skaisto un riebīgo...