Klīniskais gadījums.
« previous entry | next entry »
Dec. 29th, 2012 | 12:33 am
"Varu vien brīnīties par to, cik strauji notiek lietas. Par to, cik mainīgas var būt domas un emocijas. Sinusoīda.
Gribas pateikt tik daudz, bet es nezinu, ko lai saku.
Liekas, ka esmu pārpildīta līdz malām. Ap mani ir kapsula, kas norobežo no ārpasaules, bet iekšienē spiediens turpina augt. Drīz plīsīs. Un tad es izsprāgšu pa visām sienām, istabām, ielām, uz citu cilvēku sejām būs mani nospiedumi. Un es aizlidošu pa gaisu, un visi prieki un asaras iesēsies zemē, un pārējie ies garām un skatīsies, ka no zemes aug asni – skaisti un kroplīgi."
Šķiet sāku saprast, kur šai bezveidīgajai, izārdītajai, pastāvīgi produkcijai un resorbcijai pakļautajai masai ir cēlonis. Bet pagaidām viss vēl tikai eksperimentālā līmenī. Varbūt kādreiz tas iegūs noteiktu saturu un formu. Tā ir vienīgā cerība.
Gribas pateikt tik daudz, bet es nezinu, ko lai saku.
Liekas, ka esmu pārpildīta līdz malām. Ap mani ir kapsula, kas norobežo no ārpasaules, bet iekšienē spiediens turpina augt. Drīz plīsīs. Un tad es izsprāgšu pa visām sienām, istabām, ielām, uz citu cilvēku sejām būs mani nospiedumi. Un es aizlidošu pa gaisu, un visi prieki un asaras iesēsies zemē, un pārējie ies garām un skatīsies, ka no zemes aug asni – skaisti un kroplīgi."
Šķiet sāku saprast, kur šai bezveidīgajai, izārdītajai, pastāvīgi produkcijai un resorbcijai pakļautajai masai ir cēlonis. Bet pagaidām viss vēl tikai eksperimentālā līmenī. Varbūt kādreiz tas iegūs noteiktu saturu un formu. Tā ir vienīgā cerība.