| lai uzlabotu sīpola zupas panesamību vēderam, pievieno fenheli |
[May. 22nd, 2025|08:38 pm] |
pa ceļam uz randiņu ar nodaļas biedreni, tas tika atcelts.
bet es vng atnācu...
jo...
vakar pieteicu dēlu bērnudārzam Sparģelītis, septembrī sāks, par ko man ir liels satraukums, bet vīram jautājums - kāpēc?
jo es nevēlos būt mūždien nogurusī garlaicīgā mamma
jo es vēlos darīt arī kkādas savas lietas
jo es gribu, lai bērniņš par mani priecājas tik pat ļoti kā par tēti, nevis uztver kā pašsaprotamu savu "nabu". es nezinu kā to izskaidrot vārdos, bet es vēlos būt labāka mamma kāda esmu šobrīd.
vēlos atsākt studijas. vēl nezinu, vai uz pilnu slodzi, visdrīzāk ņemšu akadēmisko un 1 praktisko un 2 teorijas. tad man būs arī laiks padomāt par spontāno ideju, par doktorantūru.
jo
es nevēlos pārcelties no šī dzīvokļa, kuru īrējam, lai arī cik ļoti tas riebjas vīram. lokācija. viss tik tuvu. man ir sapnis par māju laukos, bet varbūt ir iespējams restaurēt, vai uzlikt vagoniņu tur, kur tie jau ir un turpināt īrēt, jo bērnam Rīgā un šajā vietā ir lielākas iespējas attīstībai neapgrūtinot mani vai tēvu, jo viss ir tepat.
jo es nevēlos būt mūždien nogurusī, neinteresantā māte. es gribu būt forša. es nebūšu visu varošā māte, kura pati var visu ieskrūvēt atskrūvēt pieskrūvēt utt, to darīs dēls. radinu pie tā, ka mājās jābūt ziediem, pēc gada likšu viņam izvēlēties ziedus mammai.
es vēlos, lai dēls izaug par veselu pašpietiekamu uzņēmīgu kolosālu vīrieti!
un lai viņam ir brīnišķīga forša māksliniece mamma, kura nav izdarījusi pašnāvību. |
|
|
| visbriesmīgākais ir tukšums |
[May. 22nd, 2025|09:33 pm] |
dzeru tagad zāles paaugstinātu devu, it kā tās atrisinātu manus bipolāros traucējumus. jā, ir vieglāk, bet...
nav ar ko parunāt. ja ar vīru uzsāktu jebkādu sarunu, no viņa puses būtu tikai jautājums, vai esmu piedzērusies un ko es gvelžu savus upura murgus un alkoholiķu vecāku atraugas, cik viss slikti.
aizveros.
man nav ar ko parunāt par savām sāpēm un mokām pēc tēva un mātes nāves, pēc Fejas nāves. jo tie ir tikai alkoholiķu murgi.man nav ar ko parunāt par savām sajutām, kuras ir šobrīd, jo ja sāku, tad arī uzreiz tās tiek noliktas kā alkoholiķu vecāku atraugas.
es vēlos visam salikt punktiņus. bet tad tas viss jāizrunā... ja nav ar ko, jo laikam jau esmu tik riebīgs cilvēks, kuram nav draugu, tad atgriezīšos šajā platformā nosacīti anonīmi izteikt cenzēti visu. |
|
|