nenotikušu sajūtu - nomira mamma un [entries|archive|friends|userinfo]
feita_kleita

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

nomira mamma un [Oct. 19th, 2024|08:36 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
38 dienu laikā es esmu sačakarējusi visu uz ko cītīgi gāju - ēšanas traucējumi novesti līdz drausmīgām kunģa sāpēm un veselīgi ataudzētie mati sapisti tik traki, ka atkal jāgriež nost, jo no to sabeigtā smaguma sāp matu saknes.
pie sienas pieliktais mammas tv rada māju sajūtu, bet vng visapkārt manī ir nospiedošs smagums.
linkputni

Comments:
[User Picture]
From:[info]citaantonija
Date:October 20th, 2024 - 02:19 am
(Link)
Mīļā Feita, tās sāpes, kad nomirst ļoti tuvs cilvēks... Mierinājuma vārdu nav (es arī pārstāju tikpat kā ēst, kad nomira vecmāmiņa).
Bet tu esi ļoti stiprs cilvēks.
[User Picture]
From:[info]feita_kleita
Date:October 20th, 2024 - 11:15 pm
(Link)
es, diemžēl, nepārstāju ēst... es ar ēdienu mēģināju aizbāzt tukšumu. bulīmija. meh.
[User Picture]
From:[info]citaantonija
Date:October 21st, 2024 - 01:13 pm
(Link)
Abas darbības vienlīdz kaitīgas ķermenim,
tā ir ļoti jūtīgiem cilvēkiem. Tas tukšums ir tik smags...

gribēju tikai pateikt, ka esmu domās ar tevi, jo esmu izjutusi līdzīgas sāpes, tikai katrai no mums ķermenis un dvēsele reaģē citādi... Un atceros laiku, kad tevi satiku, kad nesen tev bija nomirusi ļoti mīļa draudzene. Tādas lietas atmiņā iespiežas un paliek, pat ja cilvēki vairs nesarunājas. Tā nu zini, ka mana līdzjūtība ir neviltota. Vārdi, vārdi, vārdi...

Ticu, ka tu dzīvosi. Pēc viena sapņa, kurā cīnījos par iespēju tikt atpakaļ dzīvē, atgriezās spēja norīt ēdienu.


Tev vēl ir jādzīvo šeit, apkārtējie cilvēki par tevi uztraucas, pat ja mans komentārs var besīt (vnk toreiz tādā situācijā man pašai visas apkārtējo runas šķita banālas).

Virtuāls apskāviens un samīļojiens.