| |
[Jan. 28th, 2013|09:59 pm] |
|
fakit! |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2012|10:10 pm] |
es te pēdējo reizi rakstīju pirms gada. gada un mēneša.
un tagad es te esmu un zinu, ka man vajag kaut kur to uzrakstīt.
nevis kādam, bet kaut kur.
tātad!
ja tas beidzās tagad, tas beidzās, jo tas nebija sācies. tas nesāksies, jo tas jau beidzās. nedēļa tomēr ir laiks. un man laikam šoreiz gribējās. nevar pietrūkt tā kā nav. bijušais nav? jāir? tas nav beidzies, jo tas nesākās.
neloģiska pietrūkšana, neloģiska pieķeršanās. nekā nav. nav salmiņa, pie kā pieķerties.
nežēlīgi skumjš augusts. dzīve smaga kā debesis, kad sneig piecas dienas. visu laiku. |
|
|
| netipiski nestandarti |
[Jun. 22nd, 2011|08:41 am] |
|
es jūsmoju lenām par gaidāmajiem Svētkiem! :) |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2011|12:17 am] |
ir tādas vietas pasaulē, kuras neviļus glabā sevī tik daudz stāstu, tik daudz sarunu.
un man dažreiz liekas, ka šīs vietas mainās līdz ar runātājiem, līdz ar stāstu motīviem.
tā mēs esam mūžību izrunājuši grētas kuldīgas virtuvē, zandas istabā pie loga, rīgas mājas pie kamīna ar cigareti rokās, ceļa posmā kuldīga- rīga.
mīli savu stāstu mājvietas, cilvēk, jo tad, kad tu pēc gadiem atgriezīsies kādā no vietām, visi stāsti atkal apaugs tevi tik mierīgi, mierīgi, ļaujot iegrimt mazā nostaļģijiņā.... |
|
|
| |
[May. 19th, 2011|08:53 pm] |
|
skumji un viss |
|
|
| |
[May. 2nd, 2011|06:21 pm] |
ja mēs tagad dzertu vīnu no plastmasas glāzītem, tu noteikti man atzītos, ka arī esi tā jutusies. jo tu taču esi tikai cilvēks. tu esi dažreiz pieraudājusi pilnus spilvenus nemaz nedomadama par to, cik banāli tas ir.
tu esi pierakstījusi pilnas ziņas muļķībām, nedomāda par to, ko tas nozīmēs rīt.
tu nenožēlo..
tu tikai visu laiku gribi atvērt tās durvis, kuras pati reiz aizvēri... cieši, cieši.
tavi mati pinas vējā.
mīlam! |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2011|08:17 pm] |
kā definēt to pārāk vēlo purvciema vakaru burvību ar atvērtu logu, kad nav spēka pat parunāt?
un vienkārši gribas raudāt. |
|
|
| drīz būs pavasaris! |
[Feb. 24th, 2011|09:05 am] |
mēs aizmirstam kā ir rakstīt stāstus, jo mums nav laika.
mēs aizmirstam, kā ir apskaut un noglāstīt, jo mums nav drosmes.
mes gribam zināt kā ir tur, kur mēs nekad nenokļūsim, jo mums VAJAG sapņot.
un tomēr es gribu, lai mēs nekad neaizmirstam, kā ir ļauties mirklīgām nostaļģijām vēsos, vēsos rītos. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2011|09:03 am] |
|
jesjesjes!!!!! |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2011|06:04 pm] |
kaut kāds nenosakāmi emocionāls stāvoklis, nevaru saprast, vai tas viss (ne)notiek ar mani...
ziema kā ziema, bet pavisam drīz jau būs pavasaris. |
|
|
| |
[Dec. 26th, 2010|11:36 am] |
divejādāko sajūtu svētki!
visu laiku pilna galva ar šo, kurš ir fragments no visa tā mīlestības pilnā, kas tapa pirmajā rīgas rudenī
'viņa atceras lāstu pašas uzlikto, toreiz uz papīra rakstīto par ziemassvētkiem un vientulību, šķiet, mūžīgi mūžos tā būs viņas patiesība.' |
|
|
| instrumenti |
[Dec. 17th, 2010|09:00 am] |
|
BAUDĪJUMS, BAUDĪJUMS, BAUDĪJUMS!!!!!!! |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2010|09:41 am] |
nezinu, kā lai īsti tieku galā ar saviem 'es neesmu pietiekami..'
mh, virtuālas draudzības sirdi nesilda, bet instrumenti, pieļauju, ka šovakar sildīs.
lai ziema mums visiem! |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2010|09:36 am] |
|
ir vienkārši labi. |
|
|
| debesis vajag |
[Oct. 1st, 2010|12:24 pm] |
esmu kuldīgā, māsa liek dzert karstu pienu ar medu.
tikko nodzēsu piecpadsmit teikumus aptuveni par zilām, vilinošām debesīm, par vilinošiem, valdzinošiem viņiem.
un par to, kā man patīk nezināt par to, kā un kas būs rīt!
punkti ērtai dzīvei, izsaukuma zīmes visam, kas tagad būs. lai arī kā! |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2010|03:42 pm] |
mati prom! no darba prom!
kas tagad būs?
signe brauks uz parizi!!!!!!! |
|
|
| pavisam |
[Jun. 27th, 2010|10:32 am] |
|
signe, paldies!!!! |
|
|
| ķīniešu valodā priekā |
[May. 2nd, 2010|03:18 pm] |
pēc ilgiem laikiem dzeru šķīstošo kafiju, jo citu nevarēju atrast. pārāk vēlu sākusies diena.
ganbei! |
|
|
| balti, balti purvciema lauki |
[Jan. 6th, 2010|05:22 pm] |
| [ | klusi |
| | instrumenti- zemeslodes | ] |
pēdējas dienas, ejot uz darbu, pieķeru sevi skali nopūšamies. un ir tikai divas domas, kas man šobrid sāp.
pirmā par to, ka man rigā gribas kaķi tādu ka raimi, kurš zina, kad cilvēkm sāp galva, zobs vai sirds.
un otrā par to, ka [lai gan viņš ir visas pasaules mulķis un man sap pat par viņu domāt] tajās naktis, kad viņš gulēja man blakus, mani cieši apskāvis, viss pasaules maigums bija starp mums.
-lieki piebilst, ka kvadrātiekavās mēs vēl joprojām rakstām tikai to, ko domājam un jūtam, bet nevaram/negribam pateikt skali. |
|
|
| rudens ka rudens |
[Nov. 16th, 2009|10:18 am] |
nodzivojusies dejās lidz rita agrumam piektdienas nakti, ar jaunu kleitu, grētas tēta un portugalu vina saboedribas lutinata, pec aizmigusanas imanta dakša koncerta
es atkal esmu seit pelekaja, pelekaja riga, ar visam savam jutam, eh |
|
|