| balti, balti purvciema lauki |
Jan. 6th, 2010|05:22 pm |
pēdējas dienas, ejot uz darbu, pieķeru sevi skali nopūšamies. un ir tikai divas domas, kas man šobrid sāp.
pirmā par to, ka man rigā gribas kaķi tādu ka raimi, kurš zina, kad cilvēkm sāp galva, zobs vai sirds.
un otrā par to, ka [lai gan viņš ir visas pasaules mulķis un man sap pat par viņu domāt] tajās naktis, kad viņš gulēja man blakus, mani cieši apskāvis, viss pasaules maigums bija starp mums.
-lieki piebilst, ka kvadrātiekavās mēs vēl joprojām rakstām tikai to, ko domājam un jūtam, bet nevaram/negribam pateikt skali. |
|