| |
[Jun. 18th, 2011|12:17 am] |
ir tādas vietas pasaulē, kuras neviļus glabā sevī tik daudz stāstu, tik daudz sarunu.
un man dažreiz liekas, ka šīs vietas mainās līdz ar runātājiem, līdz ar stāstu motīviem.
tā mēs esam mūžību izrunājuši grētas kuldīgas virtuvē, zandas istabā pie loga, rīgas mājas pie kamīna ar cigareti rokās, ceļa posmā kuldīga- rīga.
mīli savu stāstu mājvietas, cilvēk, jo tad, kad tu pēc gadiem atgriezīsies kādā no vietām, visi stāsti atkal apaugs tevi tik mierīgi, mierīgi, ļaujot iegrimt mazā nostaļģijiņā.... |
|
|
