Skavas. Asaras. Vārdi.
Un viss sāka likties tukšs un neizteiksmīgs.
Tik pēkšņi no pelēkā ērzeļa, kurš redz visu spilgtās krāsās, viņa bija pārtapusi krāšņākajā tauriņā, kurš visu redz pelēku, viendabīgu, patiesībā tikai melnu un melni blāvojošu.
Spēcīgāks apskāviens, jau mīļāks un emociju pilns atdzīvināja viņas aptaureņoto ērzeļa prātu.
Viņa atmodās no murga, kurā bija ieslīgusi, un izkrita laukā no neērtās gultas, zem kuras matdračiem kāds bija nolicis puskostu zirnīti.
Viņa atmodās un atkal spēja just, spēja saskatīt, dzirdēt un lidot tālāk... vismaz līdz nākošajam sapnim par realitāti.
| 
pic by itan14
|