Šovakar viss smaržo pēc vasaras, tā pa smuko. Pēc darba pavadīju kādu stundu vienkārši sēžot pie jūras. Tā vientulībā, izbaudot esību. Un jā, neparasti harmoniski. Pēkšņi viss liekas salicies pa plauktiņiem, tā kārtīgi, kā pēc numuriem. Vai arī alfabēta secībā, nezinu. Varbūt jau arī ir jānotiek kam sliktam, lai ir iespēja pārbaudīt vērtības, lai ir iespēja saprast, novērtēt, nosargāt. Jā, tagad jūtos stiprāks. Nezinu, varbūt jūras gaiss mani apreibināja, varbūt vasaras smarža "vāveru parkā". Varbūt vienkārši tā biji Tu, tur, dziļi manā sirdī..