Mikus

fake_plastic @ 14:51: sapņa sajūta
Netraucē, teica slepkava. Un es netraucēju, vien klusējot noraudzījos, kā lodes izšķaidītās smadzenes notek pa sienu. Jā, tas bija to vērts, nodomāju es. Reiz viņa bija skaista un ambicioza sieviete, tagad vien neglīts līķis, ko iebāzīs melnā maisā un aizvedīs uz morgu, lai paskatītos, kas tur slēpjas iekšā. Nekā jau tur nav, tik sirds, kas vairs nepukst, kas kādreiz varbūt kādu mīlēja vai varbūt pat nīda. Tagad jau tam nav nozīmes, jo viņas vairs nav. Ak neraudi jel, nav vērts. Noslauki asaras, jo nāve tak viņu tā pat vairs neatdos.

Mentāli sapņi man pēdējā laikā. Bet patīk, jo tie mani iedvesmo.