Mikus

fake_plastic @ 22:35: ***
Iela liekas bezgalīga, nevar apstāties, nevar nogriezties, tik uz priekšu, vērojot sevi, vērojot Tevi. Ilgi riņkoja divas ēnas, atdzīvojās, palika, aizmirsās. Nakts min uz papēžiem uz skaņas it kā spēlē paslēpes, līdz viņām netikt, līdz viņam nepacelties. Var skaļi smieties, var skaļi raudāt, nekad nenokrītot vairs uz zemes, tik grūti saprast, tik viegli iedomāties..