Rīts iesākas labi - es pamodos ... Viss - sirds, plaušas un smadzenes strādā normāli un galvenais - vienā ķermenī. Bez alternatīvas: kad paiet nakts, tad pienāk rīts, un tieši tas, bet neviens cits. Tāds parasts rīts, kad atkal sev atkārtoju - nu nevajag, nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojusies kā idiote. Bet es vienalga mīlu rudeni. Tas ir mans gadalaiks! kad no svina pelēkajiem padebešiem plīkšķēdams līst bezgalīgs lietus un vējš kauc aiz pakšiem..
Cilvēki, liekas ir vienīgā radība, kurai viņa eksistence jau pati pa sevi rada viņam lielāko problēmu. Un ne tāpēc, ka viņi ir cietsirdīgi, muļķīgi, baudkāri, slinki un bezatbildīgi, ne tāpēc, ka viņi ir nodevīgi, parazītiski un liekulīgi, ne tāpēc, ka viņi ir savtīgi un ambiciozi, bet tāpēc, ka viņi nav pietiekami samaitāti, lai viss minētais varētu atnest viņiem laimi. Nu ja, es droši zinu, ka viss augstāk nosauktais un vēl kaudze citu “jauku īpašību” mīt arī manī… varbūt es vienkārši to visu nelietoju, aiz iedzimtā slinkuma vai vienkārši bez vajadzības… ;o)
P.S. Dzīve protams nav izdevusies, bet ar pārējo viss ir OK Gribas pateikt: Atsienies!, bet nav kam… ;o) šorīt ;o))) |