Katru reizi kad ienāku šajā mājā , atceros, ka cik vēl nesen…, man patika vērot pasauli no augšas, tupēju kokos uz šķūnīša jumta un man liekas arī visi žogi būtu ieskaitāmi manā kontā ;o)
Vēl patika vērot mākoņus līdz brīdim, kad vairs ne mākoņi peldēja garām, bet gan likās, ka zeme lēni griežas. Tāpēc mani nemaz neradīja izbrīnu tas, ka kāds man paziņoja, ka zeme griežas... Nu protams… ;o) es jau to SEN zināju!!!
Un vēl… tas agrais pavasara laiks, kad ledus sētās vidu pārklājas ar palu ūdeni … kad paceļ tādu ledus gabaliņu pret sauli un tā sāk spēlēties ūdens izēstos fantastiskajos veidojumos… kaut kas no Gaudi… un vairs negribējās vasaru….;o)
Tā arī paliku ar izbrīna pilnām acīm un pavērtu muti… Un godīgi sakot, man tas pašai ļoti patīk…;o)) |