Mani novērtēja … un atzina par labu esam. Kurš gan šaubītos… Nevajadzēja… Pārāk augstas likmes.
Cipari kārtojās jautrās rindās, miedz ar aci un rāda mēli. Stūmu tos tabulās, svaidīju no lapas uz lapu… līdz sāka mosties tipiski sievišķīga ziņkāre… Tas viens no 72 lpp dikti lecās un neiekļāvās nekādos rāmjos… Noķiķināju – Spečuki! - … un līdz ar to sapratu – esmu iekritusi! Sākās tas, ko sauc par darbu. Tā nu viņš ir – strādā, ja esi reiz sācis… Atvaļinājums līdz ar to bija beidzies neatgriezeniski.
Gribēju, lai kāds sajauc galvu… bet liekas bez vajadzības. Es jau tāda esmu piedzimusi ;o))) |