Tā. Nu pie frizieres ar mani nekas nenotika. Laikam vēl nebiju pamodusies…
Ar mani viss šai dzīvē sākas pēc pirmās kafijas tases. Tātad pirmā bija izbaudīta un tad viss arī sākās …
Durvis bija ciet. Atslēgas, tur kur parasti… nebija! Vau!…. Super, iedomājaties – atlikt braucienu dēļ tā, ka nevari tikt ārā no mājas…;o))) Nu tas būtu manā stila ;o)))) Apgriezu māju otrādi… atslēgas atradās… ;o))) tādā vietā, kur neviens skaidrā prātā nebūtu nolicis(kā jau paqrasti ;o)))
Tas bija tikai sākums. Sekoja vizīte uz fotodarbnīcu. Izvilku ārā savu PowerShot A75 un prasīju, ko es nepareizi daru, ka slēdzis ne vienmēr nostrādā? Vāks!! Izrādās es visu daru pareizi, vienkārši jamam prasās pēc garantijas remonta!… Tā! Pēc četrām stundām jāizbrauc - man vajag garantijas remontu. Iespēros Canonā… Es jums neteikšu, ko es viņiem teicu, es nerunāju gari un nelietoju tos vārdiņus, ko viņi ir pelnījuši ;o))) Bet pēc 5 minūtēm man rokā bija jau PowerShotA85 – jauns un ceru, ka lietojams ;o))) Nav slikts darījums, vai ne ? ..;o))) Bilžuki būs!!
Tālāk bija garāža, kurā es praktiski iebraucu labi ja 4-3 reizes gadā ;o)))Jāpiebilst, ka pēc tam izbraukt no tās ir augstākā pilotāža ;o)) Parasti, man visi saka vienu un to pašu – lai tā iebrauktu vajag lielu drosmi un zināmu fantāziju ;o))) Nu ja - ;o)) garāžā trāpīju no pirmās reizes. Laikam aiz uztraukuma, fantāzijām laika vairs nebija… |