Pamodos friziera krēslā no tā, ka kāds raustīja manas uzacis…;o(
Nu ja, jums nav nemazākā priekšstata par to, par ko iet runa …;o( Tādas uzacis sievietes vairs nenēsā… Tādas var dabūt tikai ar mana tēva gēniem un pēc tām es atpazīstu uz ielas visus potenciālus radus … Īsi sakot, tas ir Brežņeva modelis, tikai tumšāku koloru …
… nu ja, tad par ko es ? Atverot acis, es uzreiz sapratu, ka ravēšana ieilgs, ka tas būs sāpīgi un kā arī to, ka lēmums bija pārsteidzīgs… jo šaubījos, ka skuķim tāds darbiņš būs pa spēkam…;o) Mēģināju atslābt, meditēt… vai ko tur tādos gadījumos dara…Skuķis cīnījās nepajokam, vienā brīdī pat palika bailes, ka tik šī iesācēja – mazohiste neaizraujas un nepiebeidz visu darba lauku pa tīro ( ātri nomierinājos, jo ir lietas, kas pat man nav pa spēkam ;o) …) .Pēc brīža jamā vainīgi ievaidējās, jūs zinat – viņas jums ir dažādas …! Ha, kas man to būtu stāstījis – jama neredzēja Brežņevu! Svarīgi teicu – Es zinu!
Pavēros spogulī… jā, tas bija tā vērts! Ticiet uz vārda – es šodien iru smuka. Tagad jāpiedomā, kur lai ar to smukumu …;o) Nu ja , tas būs pavisam cits stāsts … ;o)))) |