Būtībā jau man patīk vākt tās aronijas. ..;o)
Vienkārši pēc veca paraduma, vēl nedaudz paklīrējos, un atkal neatradu neviena iemesla lai nebrauktu… Mammucis sēdēja blakus sēdeklī ar uzvarošu smaidu – pierunāja! Kas gan tur daudz ko pierunāt ;o)) Diena bija uz goda. Ne mākonīša, saule rimta un mājīga, lapas gandrīz jau visas nobirušas un tikai smagie melnie ķekari prasīt prasījās pēc manām rokām. Tādas lielas , sulīgas ogas, smagas un siltas… Rudens smarža dārzā liekas jūtama visvairāk, īpašs siltas zemes un kritušo lapu sajaukums… praktiski viss novākts, saplūcu pēdējās asteres… un darbiņš bija padarīts. Es taču esmu laba meita? Nu pukstu daudz, bet visumā mani taču var paciest?
Nu ja , mammuks uzsmaidītu, jo izvēles jau nav…;o) |