| man kad šamais piebeidzās, atceros, ka esmu laimīga jau kopš dzimšanas ;o))) jo man ir tik dīvainā kārtā paveicies un esmu piedzimis tieši es, bet ne kāds cits no tiem tūkstošiem "astaino pretendentu uz dzīvi" ;o)))) Vienkārši reiz mani nebija... tad kaut kas nospēlēja tajā procesā un es uzsmaidiju pasaulei. ;o))Nez, par kādiem nopelniem man ir tā paveicies, bet te nu es esmu... Protams, manis reiz nebūs, bet to laiku, kas man tika dots esmu nolēmusi izmantot pa visu klapi ;o))) Kas to zina, kad vēl tā paveiksies , vai ne ? ;o))) Tas baigi uzlabo pašsajūtu ;O)) |