vispirms bija vārds uz zemes, bet virs tās darbība.
nezinu, dažbrīd metas skumji par visu šo pasauli, gan par re;alo virtuālo, gan par šo virtuālo iekš datora. Skumji, ka ekas jau netiek atrisin;ats un pats trakākais, ka nav reālas vajadzības pēc palīdzības. Vecā problēma - cilvēkam slikti un viņš grib izrunāties ar kādu, bet, līdz ko kāds viņam grib pasūdzēties, pažēloties, tā šis cilvēks neklausās viņā, un pat gribot, viņš nav spējīgs uzklausīt citu cilvēku lietas, pat, ja viņš uzklausa, viņš nav spējīgs tās saprāts tādā mērogā, kā būtu vajadzīgs -- bezjēdzīgi vārdi, bet bez tiem nevaram iztik ne mirkli.
domāju, kāpēc es Tev to visu stāstu, apzinoties, ka Tu tācu zini, un atkal stulbums - - mēs runājam par lietām, kuras visi zin, mēs mācam viens otru, kaut gan paši zināt gan atbildes, gan risinājumus.
Dīvaina būtne, tas cilvēks.
|