Nu tā… kas tur vakar bija ;o)
Liekas divi tusiņu pieteikumi… Tas viens…;o) Nu tās vēlmes ko pasākt bija, maigi sakot, ;o) nedaudz apšaubāmas… Kā jau visas tāda veida, laikā un vietā izteiktas idejas… Noturēju pieklājīgu pauzi, ar jautājumiem un atgādinājumiem neuzbāzos, biju korekta un pieklājīga,… kā arī gatava visu veidu pārsteigumiem ;o) Kad manis pašas sev noteiktais gaidīšanas laiks bija beidzies. Spiedu gāzes pedāli grīdā…;o)
Tas otrs saucās “ kartupeļu tuss“. Protams bija arī kartupeļi ;o) jauni, tikko rakti, cepti folijā ugunskurā , apkaisīti ar dillēm ar nelielu sviesta piedevu. Un protams bija arī viss, kas tāda veida pasācienam piederas… Faktiski, jau tas vairāk bija divu maigo dvēseļu atskaites vakars kolektīvam. Viena, svaigi atceļojusi no Norvēģijas lielā loka, otra draiskule atskaitījās par mēnesi vecu braucienu Slovākijā.
Nu ja, tad bija mājas pirts, slapjais variants, ar zāļu slotiņām, kuras katrai ar kādu “dziļu domu” bija atsevišķi sarūpējis saimnieces mammuks…;o) Man tika citronmētru un bērzu kokteilītis…( ko gan tas nozīmētu?…;o)) to es vēl noskaidrošu… citām sastāvā bija labi mērcēts kadiķis , asinszāles, balderjāņi, priede … un citas ekstras… ;o)) Nu ja, protams, tieši tad beidzās fočika batarejas ( un jūsu cerības ieraudzīt mani uz lāvas ;o)) Nē, liekas, beidzās kādu brīdi pirms tam, kad gribēju sev iemūžināt ( manu mīļāko)saimnieces īpašumā esošo Harija Heislera ainavu…;o) Tā ir karma!!!! – tā nekad man nepiederēs ;o)
Nu iru nogurusi, kā jau rītā pēc pirts… un uzklausu mammuča fantāzijas, kā man lietderīgi pavadīt šīs brīvdienas… Neviena no izteiktām idejām nerosina sajūsmu. Atzīšos, viņai nemaz nav fantāzijas ;o)) |