…kad astoņos no rīta stāvēju pie kases ar 0,2 litra tilpuma trauku rokā, nez kāpēc gribējās taisnoties, kādiem nolūkiem tādā agrumā šamais tiek iegādāts… Ai da kuram tas interesē!…
Kaut gan darbā tas interesēja visus ;o(…;o) Kur gan ES varētu tik pie tik pikantām traumām… Vai maz vērts bija stāstīt, par to, kā pēc pusnakts, pilnmēnesī, Gaujmalas krūmos, daudzu liecinieku klātbūtnē… Uz jautājumu – un kāpēc no visiem tieši tu?… Nopukstēju – Man nebija izvēles…;o(
Nu ja, un tagad, ja kādam no jums vismaz būtu nojauta, ko es te daru ar to 0,2.l 40% dziras, es būtu zaudējusi visu cieņu jūsu acīs… bet man teica, ka palīdzot… Un es vienmēr ticu cilvēkiem, tas padara dzīvi interesantāku …;o) |