Mobzis iezvanījās ap sešiem… (Maitas gabali! Solīja tak septiņos!!!), tai mirkli jau jutos nolemta…;o( Kašmars, visbriesmīgākais, kas var ar mani notikt šai pasaulē - es varu neizgulēties ;o(
Iebraucot pirms darba veikalā, lai nopirktu ūdeni uz kasierītes – Labrīt, pirmā reakcija bija – viņa par mani smējās…
Visu dienu nekāda… Šefs pusdienu mani vēroja un aizsūtīja uz māju – izskatījos pagalam slima un droši vien tas bojāja firmas seju… pamodos gultā apkampusies ar spilveni. Beidzot biju izgulējusies… Aiz loga lija. Pulkstenis atkal rādīja septiņus… labu laiku nevarēju saprast - rīts vai vakars. Kaut gan kāda tam nozīme, diena jau beigusies… Es neieredzu modīnātajus. Tam, kas tos izdomāja bija novirzes un viņš neieredzēja cilvēci! |