Tas bija viens burvīgs bezgalīgs sapnis nakts garumā, tur es klīdu pa tuksnesi, karjērām, kalniem un kaut kādu pazemes pilsētu (līdzīgu Petrai) ... meklējot, man pat bailes minēt(bet nesmejies- tas bija sapnis) - Jēzu ( visi gāja viņu meklēt, tur bija pilns ar klejojošiem stāviem... bet tai sapnī tas bija tik dīvaini... tad man radija debesīs pasaules radīšānas vēsturi no pirmsākumiem ... un tas viss bija ļoti spilgtā oranžā krāsā... Es tā nožēloju, ka pamodos.... un visu laiku gribu, ko tādu atstāt atmiņā... jo tā bija vienīgā tāda nakts...
Tāds lūk stulbums, bet tādu sapni redzēju ... vienu reizi savā mūžā... |