fadu - Post a comment
|
| ||||
Mammucis zvana no paša rīta. Vienas zāles esot par maz izrakstītas. Informēju GA māsīņu, ka vajag vēl vienam mēnesim. Man atbild, lai ņemu mammuci un vedu pie šās, esot jāsver, jāmērī visādi tur organisma parametri, kur nu vēl jāizraksta nosūtījumi uz visa veida analīzēm un kas tur vēl. Tā kā mammis savā vecumā jau pusgadu kopš nav no mājas izgājis, uzskatu, ka man tā kā ir pienākums šamo brīdināt par minēto atrakciju tuvošanos. Pēc brīža mammis atzvana,- Klau, meit, tev taču bija svari un ... mērlenta? Es jau nojaušu par ko runa grozās, - Kaut kur bija. - Nu atteci rīt pirms brokastīm, mēs te visu nosvērsim. - Kur tik agri. - Neuzdod muļķīgus jautājumus! - Pag, tu nopietni domā, ka pēc brokastīm svērsi vairāk. Varbūt mēs tad visu atliekam uz mēnesi, tad tu paaugsies garāka? - Tādā vecumā neviens vairs neaug, bet gan sakrītas. Cikos tev uzmodināt? Tā! Tagad man vēl būs jāmostās, kaut kur jāteš ar svariem un pārējo atribūtiku! - Nē, rīt ne. Man vajag psiholoģiski sagatavoties. Šai ģimenē visu kas notiek pataisa par cirku |
fadu - Post a comment
|