Viss sākās vakar, kad sev nezināmu iemeslu dēļ mēģināju atvērt saldētavas durvis. Par saldētavu, kā tādu biju aizmirsusi kopš rudens. Tai laikā viss zināmu sieviešu bars lādēja pilnas saldētavas. Palika kaut kā neērti, tāpēc arī manai, gadījuma pēc, palaimējās un arī tika šis tas no dabas labumiem. A nē! Ziemā vārīju sēņu - siera zupas! Kaut kas fantastisks!! Bet tad sēnes beidzās un mana interese par saldētavu arī.
Ko es vakar meklēju tai saldētavā vairs neatceros, jo vienkārši tajā iekšā netiku. Man stratēģiski svarīga nodalījuma vāks atteicās vērties vaļā. Es viņu saprotu, pusgadu šamo ignorēja, tagad pēkšņi tāda uzmanība. Bet viņam nebija ne jausmas ar ko ir darīšana, vēl viens rāviens un es paliku ar visu vāku rokās, pa zemi izbira kaut kādi loriņi un tad es ieraudzīju plaukta saturu- viens pamatīgs ledus klucis visā saldētavas dziļumā. Sapratu vienu - rīt, tas ir šodien mana prioritāte būs ledusskapja atkausēšana. Tā kā nekad to nebiju darījusi, atradu lietošanas instrukciju un sāku studēt. Pirmais, kas mani daudz maz mierināja bija tas, ka ledus veidošanās saldētavā nav nekas slikts. Tas notiek vai nu aiz biežas durvju virināšanas vai no kaut kādas mistiskas atmosfēras ietekmes. Pirmais, protams nav mans gadījums, norakstīsim visu uz atmosfēru. Tālāk, bija rakstīts, ka saldētava ir jāatkausē divas reizes gadā. Tā! Cik atceros, tad ledusskapis bija pirkts pirms virtuves remonta. Tad meistaram bija viens bērns. Tagad jau divi un tas otrais šogad sāka savas skolas gaitas. Palika skumji.
No rīta turpināju iepazīties ar instrukciju. Lai atslēgtu ledusskapi nekādas pogas nav paredzētas, vienkārši jāizrauj štepseli no kontakta. Labs ir, gāju meklēt kontaktu. Rokas garumam pietrūka vismaz savi 8-10 cm. Interesanti, kā es to vispār dabūju iekšā?! Sāku meklēt telefona kontaktos kādu ar garākām rokām, bet piezvanīt tā arī neuzdrošinājos. Ķeksēt štepseli ārā ar kādu štrumentu negribējās, kā es to pēc tam spraudīšu atpakaļ? Kaut kur ap pusdienas laiku mēģināju novērtēt ledusskapi uz svaru un te ... viņš viegli izkustējās un pat ļāvās slīdēt pa lamināta grīdu... Droši vien šim piegriezās mans stulbums. Tālāk vairs nebija nekā interesanta - visu atlikušo dienas daļu stiepu l.skapja saturu uz vannas istabu un atpakaļ. Ledus bluķis ilgi nepadevās, neskatoties uz to, ka virtuvē bija ap 28 grādiem. Ap pulksten astoņiem ieslēdzu ledusskapi. Starp citu, saldētavā atradu daudz interesanta un pat pa burzmu no atsaldētām ogām uzvārīju kādu litru ievārījuma. Ar to diena arī beidzās. Tagad vēl derētu duša un tāds foršs vēss spilvens. Kaut kā tā |