Tā lūk arī pagāja atlikušās dzīves pirmā diena. Bija kaut kādi plāni, bet tā arī palika opcijā "plāni"... Svētkos sēdēju bez datora, šams sāka uzvesties neadekvāti, līdz ar to atdevu izvērtēšanai, kura beidzās ar c-diska maiņu. Šodien laiski atjaunoju visus soc-sakarus un uzdūros Cibai. Un te nu es esmu. Skumji ienākt vietā, kur vairs nebūs petroviča, liekas, viņš bija pirmais, kas atbildēja uz manu pirmo postu. Te daudz droši vien mainījās. Man arī. Vairs nav Ķirša. Ķirša vietā pie pakša stāv 10 gadu jauns korejas Mākonītis.Nu tas, kas ar sudraba maliņu. Man piedāvāja automātu, bet atteicos, man patika doma, ka sēdēšu uz mākoņa maliņas un kustināšu kājas. Vēl pa šo laiku atraidu onlaina mākslas skolu Francijā. Divi gadi pagājuši, uz pavasari piedāvā vēl divus interesantus kursus. Pieteicos. Sestdien mammucim dzimšanas diena, viens no darbiņiem būs dāvanai. Es zinu, viņai patiks. Tikai paraksts vēl jāuzliek. |