nē jau tā iemīlēšanas uzdzen tādu adrenalīnu, ka pēc brīža tu vairs bez tā nevari... Tā vairs nav mīlestība, tā ir tieksme atkal piedzīvot tos tauriņus vēdarā un zvaigznes, kas ar tevi sarunājās... Bet būtībā, neviens jau nav pelnijis, lai viņa dēļ tu zaudētu tevi. Tas , kas tiek dots, to paņem jau kā ko pierastu un pašsaprotamu lietu... Un dad jau vienalga... vienkārši gribās mīlēt...
Ne ar ko labu tas nevar beigties..;o(
Vienkārši jāatrod sev ko citu, ar ko var aizvietot šo sajūtu, nezemojoties ;o)) ... |