| Ieskrēja druška... – Ak, Kungs, KĀ vakar izblamējos! Kolēģis uzaicināja uz savas jubilejas tussu brīvā dabā. Brīdināja, lai ņem vērā, ka sievai ir problēmas ar alkoholu. Visu dienu savā starpā šausminājāmies ,- kā vispār viņš ar viņu TĀDU kopā dzīvo, un kas gan būtu domājis, ka tik sakarīgā ģimenē tāda ķibele, un kā tie bērni cieš un visu kaut ko citu... tai skaitā , ka sieviešu alkoholisms nav ārstējams, un t.t. un t.l. Visu vakaru, mēs ar šo , kā ar jēlu olu, alkoholu liekam, tā lai nav pa roku stiepienam, pa kluso salejam sev aiz krūma, cenšamies rāmjos turēties, lai šamai nerodas iekāriens.. Vienā vārdā tuss tāds, bezsakarīgs. Un iedomājies, pirms pašas prom braukšanas izrādās, ka tās „problēmas ar dzeršanu” izpaužas tā, ka sievuks vienkārši nedzer alkoholu. Vispār! Nekad nav dzēris un nedzer, jo nepatīk. Tādu vakaru izpļurgājuši! |